Panorāma

Panorāma

Panorāma

Dažviet Eiropā sācies Covid-19 otrais vilnis

Algas aug, stundu skaits samazinās

Latvijā algas aug, nostrādāto stundu skaits rūk

Par spīti krīzei darba algas turpina augt. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka vidējā alga valstī 2. ceturksnī pieaugusi par 3,9%. Ekonomisti gan norādīja, ka nostrādāto stundu skaits ir sarucis, tomēr bažām par algu kritumu pagaidām pamata neesot.

Vidējā alga kāpusi visos reģionos un gandrīz visās nozarēs, kopumā sasniedzot 1118 eiro pirms nodokļu nomaksas. Visstraujākais kāpums bijis būvniecībā, valsts pārvaldē un aizsardzībā, profesionālajos un tehniskajos pakalpojumos, kā arī sadaļā "citi pakalpojumi", kas ietver, piemēram, skaistumkopšanu, dažādu priekšmetu remontu, ķīmisko tīrīšanu un daudz ko citu. 

Savukārt algas samazinājušās četrās nozarēs – mākslā, izklaidē un atpūtā, operācijās ar nekustamo īpašumu, transportā un uzglabāšanā.

Par 16,5% vidējā alga samazinājusies izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kuru Covid-19 un ar to saistītie ierobežojumi ietekmēja visvairāk.

Lai gan darba samaksa turpina augt, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsvēra, ka kopumā algu fonds ir samazinājies.

"Par 7% samazinājies ekonomikā nostrādātais laiks – gan atlaišanas, gan arī samazinātā darba laika dēļ, un kopumā algās izmaksātā summa ir sarukusi, bet alga par vienu stundu vienalga ir pieaugusi," skaidroja ekonomists.

Strautiņš norādīja, ka algu pieaugumu uzņēmēji un iestādes ieplānojušas jau pirms pandēmijas, un ekonomikas kritiens nav bijis tik dziļš, lai plānus mainītu. Tam piekrīt arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Kāpums jau bija iegrāmatots. Bija jābūt daudz lielākam, ilgstošākam [ekonomikas] kritumam, lai koriģētu plānus. Iespējams, ka zināma korekcija vēl var sekot, bet tā nebūs tāda, lai apstādinātu vispārējo vidējās algas kāpumu," lēsa Gašpuitis.

Viņš uzskata, ka darba tirgū spiediens algas kāpināt joprojām ir spēcīgs un krīze to var tikai piebremzēt, nevis apturēt.

Iepriekšējā krīze esot parādījusi, ka uzņēmēji pirmām kārtām izvēlas darbiniekus vai nu atlaist, vai arī samazināt slodzi, taču samaksas samazinājums esot galējais solis.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone norādīja, ka uzņēmēji meklē iespējas ietaupīt, taču, visticamāk, tas nenotiks uz darba samaksas rēķina. Viņa gan uzsverēra, ka darba devēju situācijas ir ļoti atšķirīgas.

"Uzņēmēji, protams, vienmēr meklēs to šī brīža optimālāko risinājumu, bet cilvēkresursi ir ļoti svarīgi un dārgi šobrīd. Labus cilvēkresursus šobrīd visi meklē ar uguni," teica Meņģelsone.

Ekonomists Strautiņš uzskata, ka nākamgad algas pieaugs straujāk līdz ar kopējo ekonomikas atgūšanos. Statistikā vidējās darba samaksas pieaugumu gan bremzēšot tas, ka darbā atgriezīsies tūrisma nozarēs strādājošie, kuru atalgojums ir mazāks par vidējo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti