Dati liecina, ka 65% Latvijas iedzīvotāju ekonomikas stāvokli valstī vērtē kā sliktu. Šis rādītājs ir pozitīvs, jo pagājušā gada rudenī tādu bija 70%. Paralēli pirmajā ceturksnī Latvijā ziņots par strauju ekonomisko izaugsmi, kas, pēc "Eurostat" aprēķiniem, ir ātrākais Eiropas Savienībā - 5,1%.
Lietuvā noskaņojums ir teju tikpat drūms. Ekonomisko stāvokli kā sliktu vērtē 60% (pagājušā gada rudenī tie bija 65%, un arī Lietuvā ziņots par ekonomikas izaugsmi). Igaunijā cilvēku domas ir pilnīgi pretējas - tur 62% iedzīvotāju uzskata, ka ekonomikas stāvoklis ir labs. Arī pērn igauņi bija optimistiski, un 59% uzskatīja, ka ekonomikā viss kārtībā. Igaunijas rādītājs ir krietni virs vidējā Eiropas Savienības )ES) rādītāja - 49%.
Latvijas iedzīvotāju pesimisms redzams arī kādā citā jautājumā. Vaicāti, vai lielākā krīze jau pārdzīvota, 56% cilvēku izvēlējās atbildēt, ka "sliktākais vēl priekšā".
Tajā pašā aptaujā 23% norādīja, ka tuvākā gada laikā gaidāmas pozitīvas izmaiņas nodarbinātībā.
Savukārt 59% teica, ka negaida pasliktināšanos.
Jautājumā par savu personīgo darbu 27% atbildēja, ka prognozē situācijas uzlabošanos, un vēl 61% negaida pasliktināšanos. Šādas atbildes ir optimistiskākas nekā vidēji ES, kur rādītāji ir attiecīgi 24% un 58%.
60% Latvijas iedzīvotāju savu darbu uzskata par labu, kas ir teju ES vidējais rādītājs (61%). Tas ir labāk nekā Igaunijā (56%) un Lietuvā (49%).
Runājot par nozīmīgākajām problēmām Latvijā, respondenti nosauca veselību un sociālo aizsardzību (37%), cenu palielināšanos un augstas dzīves izmaksas (31%), kā arī nodokļu sistēmu (28%). Igaunijas iedzīvotājiem ir līdzīgas problēmas. Daži rādītāji pat pārsniedz Latvijas - cenu palielināšanās uztrauc 38% igauņu, veselība - 31% un nodokļi - 28%. Lietuvā šie rādītāji ievērojami atšķiras - cenu paaugstinājums ir problēma 63%, bezdarbs - 25% un nodokļi - 20%.
Tāpat Eirobarometra dati liecina, ka uzticība valsts iestādēm Latvijā turpina būt zema. Saeimai uzticas tikai 19% iedzīvotāju, valdībai - 28%.
