Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Anriju Matīsu

Latvieši pārsteidz Eiropu ar garneļu audzēšanu

Latvieši izvērš garneļu audzēšanu un kaļ grandiozus attīstības plānus

Divi jauni uzņēmēji Dobeles novadā izvērš garneļu audzēšanu, kļūstot par celmlaužiem šajā nozarē Eiropā. Latvieši plāno pēc pāris gadiem savu biznesu izvērst tik plaši, ka veikaliem un restorāniem varēs piegādāt vairākus simtus tonnu garneļu gadā.

Viss sākās ar attīrīšanas iekārtām. Uzņēmēji Māris un Gints tās uzstādījuši zivju audzētavām, un tā radusies interese par zivsaimniecību. Rezultātā nolēmuši Latvijā audzēt garneles. Sākumā cilvēki viņus saukuši par avantūristiem, taču tagad pat lielākajiem skeptiķiem savas domas nākas mainīt.

Kamēr ārā aiz loga ir ziema, tikmēr telpā, kurā tiek audzētas garneles, ir +35 grādu temperatūra, savukārt baseinos, kuros garneles uzturas, ir +27 grādi.

Ar garneļu audzēšanu sākuši eksperimentēt Rīgā. Tas bijis visai dārgs prieks lielo rēķinu par elektrību un gāzi dēļ. Bizness aizgājis brīdī, kad par to ieinteresējās lauksaimnieki Juris un Uldis Pilveri. Viņi piedāvājuši Dobeles novadā izmantot jaunuzceltās biogāzes stacijas piedāvātās iespējas – siltumu un elektrību, turklāt arī paši bija nolēmuši pievērsties storu audzēšanai.

"Sākām audzēt stores. Tā kā telpas ir lielas un izmantot visas nevarējām, redzējām, ka Rīgā ir firma, kas cenšas audzēt garneles un lielākās izmaksas viņiem ir siltums, tad uzaicinājām, vai negrib ar mums sadarboties un vai negrib pie mums audzēt," stāsta lauksaimnieks Juris Pilveris.

Pagaidām mazās garneles audzēšanai Dobeles novadā ar lidmašīnu tiek transportētas no ASV. Tas izmaksā dārgi, tāpēc latvieši nolēmuši tās pavairot uz vietas.

"Šīs ir jau pietiekami izaugušas garneles, kuras varētu izmantot ikru audzēšanai. Tāpēc mēs tās audzējam speciālā baseinā, lai varētu vēlāk tās pārot," teica garneļu audzētājs Māris Hmeļņickis, norādot - garnelēm nepieciešams sasniegt 10 mēnešu vecumu, lai tās varētu pārot un iegūt ikrus.

Šobrīd Latvijā gada laikā tiek izaudzētas vairākas tonnas garneļu. Lielākā daļa tiek eksportētas uz Skandināviju. Nākotnes plāni ir grandiozi. "Nākotnes plāni ir tuvāko trīs gadu laikā realizēt līdz 300 tonnām lielu ražotni šeit pat Dobeles novadā."

Vairums veikalos nopērkamo garneļu nāk no Āzijas valstīm – sasaldētā veidā. Latviešus Eiropā var saukt par celmlaužiem garneļu audzēšanas biznesā. Divi citi uzņēmumi kaut ko līdzīgu mēģina attīstīt vien Vācijā un Spānijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt