De Facto

Ietekmīgākie zemes īpašnieki – maksātnespējas administratori

De Facto

Ieskats 10. janvāra «De Facto» tematos

«Latvenergo» sevi grib reklamēt ar LOK starpniecību, tam atvēl 370 tūkstošus

«Latvenergo» sevi grib reklamēt ar LOK starpniecību, tam atvēl 370 000 eiro

Lai gan pēdējos 14 gadus AS "Latvenergo" kā uzņēmums ar saviem līdzekļiem atbalstījis labdarības pasākumus bērniem un skolēnu dziesmu svētkus, tas negaidīti mainījis savu pozīciju un 370 000 izmantos, lai tuvāko divu gadu laikā savas reklāmas izvietotu sporta centros. Decembra sākumā par šādu summu noslēgts līgums ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Uzņēmums to skaidro ar faktu, ka tam tagad jākonkurē brīvajā tirgū, tādēļ zīmolam "Elektrum" nepieciešama lielāka atpazīstamība. Vai reklāmas izvietošana trīs sporta centros, samaksājot par to divu gadu laikā 370 000 eiro, ir efektīvākais veids, kā popularizēt zīmolu starp elektrības lietotājiem, atbildes šobrīd nav.

Bez "Latvenergo" vēl divi valsts uzņēmumi izvēlējušies līgumu slēgšanu ar LOK. Par šāda veida līgumu faktisko naudas izlietojumu ir visai sarežģīti pārliecināties.

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs: "Te izskanēja par olimpiešu atbalstīšanu, taču darījuma būtība ir tāda, ka "Latvenergo" sadarbojas ar Latvijas Olimpisko komiteju, ir atradis veidu, kā iegādāties no Olimpiskās komitejas reklāmas iespējas."

Pēdējo reizi "Latvenergo" naudu LOK ziedoja pirms 14 gadiem, nav arī ziņu, ka šajā laikā ar sporta organizācijām būtu slēgti reklāmas līgumi. Bet "Latvenergo" mājaslapa liecina, ka pēdējos gados uzņēmums ar savu naudu atbalstījis daudzbērnu ģimenes, bērnus invalīdus un bāreņus, kā arī skolēnu dziesmu svētkus. Tagad kurss strauji mainījies, un valsts uzņēmuma līdzekļi aizies sadarbībai ar LOK.

"Un es nevaru piekrist jūsu apgalvojumam, ka tā ir stratēģijas maiņa attiecībā uz reklāmu sportam. Ir mainījusies tirgus situācija," saka Žīgurs.

Reklāmas līgumu piedāvājusi slēgt LOK, bet  "Latvenergo" uzreiz nav steidzies to parakstīt. Vienošanās par nosacījumiem sakrita ar laiku, kad Ekonomikas ministrijā pieņēma lēmumu par divu jaunu "Latvenergo" valdes locekļu iecelšanu un pārējo apstiprināšanu uz vēl vienu termiņu – pieciem gadiem.

Uz jautājumu par ekonomikas ministres lomu darījuma apstiprināšanā, Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) "De facto" atbild: "Mana loma nav bijusi šajā darījumā nekāda. Es esmu līdzīgi kā par visiem citiem pasākumiem iepazinusies ar iepirkumu komisijas lēmumu un to arī akceptējusi."

Ko par 370 000 divu gadu laikā "Latvenergo" iegūs? Tās ir tiesības savās pašu reklāmās izmantot olimpiskās komandas tēlu, "Elektrum" logo parādīsies pasākumos ar sportistiem. Bet trīs olimpiskajos centros izvietos uzņēmuma reklāmu. "Latvenergo" nauda aizies uz centriem Ventspilī, Valmierā un Rīgā. Pēdējam arī mainīs nosaukumu. Tas būs "Elektrum sporta centrs". Centri pieder Ventspils un Valmieras pašvaldībām, kā arī Olimpiskajai komitejai.

"Tuvākajā laikā mēs tiekamies ar olimpisko sporta centru pārstāvjiem, kuri ir iesaistīti šīs programmas realizācijā, par tehniskām detaļām, apjomu un kvalitāti, un konkrētām summām, un tad arī noslēgsim papildu vienošanos par līguma izpildes kārtību," saka LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

Visi trīs olimpiskie centri reklāmas iespējas piedāvā arī paši. Šajā gadījumā LOK būs kā starpnieks starp "Latvenergo" un olimpiskajiem centriem. Cik naudas aizies uz Ventspils, Valmieras un Rīgas centriem un cik paliks sportistu rīcībā, šobrīd nav zināms.

Ko, šādi reklamējoties, cer iegūt "Latvenergo"? Viņu atbilde ir - lai jaunais zīmols "Elektrum" būtu atpazīstamāks nekā šobrīd. Par cik procentiem, to uzņēmums neatklāj. LOK ne sabiedrībai, ne uzņēmumam neatskaitīsies par iegūtās naudas izlietojumu un tālākā sadalījuma summām – tas nav ziedojums, bet komercdarījums.

"No mūsu puses tas, par ko mums ir jāpārliecinās – ir tas, ka mēs patiešām sasniedzam savus biznesa mērķus, un saņemam tās reklāmas un tos pakalpojumus, ko Olimpiskā komiteja mums līguma ietvaros ir apsolījusi. Kādā veidā tiek izmantoti šie resursi Latvijas Olimpiskās komitejas pusē - tā ir viņu komercdarbība un lieta," saka "Latvenergo" valdes loceklis Uldis Bariss.

Par iegūto līdzekļu tālāku izlietošanu LOK lemj tās finanšu komiteja un izpildkomiteja, kurā ir vairāki politiķi no Zaļo un Zemnieku savienības – Aivars Lembergs, Uldis Sesks, Andris Rāviņš, Raimonds Bergmanis.

Lai arī ekonomikas ministre noliedz, ka viņai būtu kāda īpaša loma "Latvenergo" un LOK līguma tapšanā, tomēr vienlaikus viņa apliecina, ka devusi uzņēmumam norādes par atbalsta politikas veidošanu.

""Latvenergo” katru gadu atbalsta ļoti daudz dažādus pasākumus. Un arī mans aicinājums viņiem bija izstrādāt kvalitatīvu mārketinga pasākumu plānu ilgākam termiņam, nevis lemt par katru atsevišķo pasākumu atsevišķi, jo prasītāju ir ļoti daudz. Man nav bijis īsti skaidrs, tad kam ir dota prioritāte, un loģiski būtu, ja "Latvenergo" izstrādātu šādu ilgtermiņa pasākumu plānu, lai nebūtu situācija, ka mainās ministri un mainās prioritātes tieši tā, kā jūs sakāt," saka Reizniece-Ozola. Šis reklāmas līgums gan neesot tapis šo ierosinājumu rezultātā.

Ar reklāmas līgumu starpniecību LOK piesaistījusi vēl divu satiksmes ministrijas pārziņā esošu valsts uzņēmumu līdzekļus. "Latvijas dzelzceļa" (LDz) koncernā ietilpstošais "Ldz Cargo" atbalsta LOK projektus – "Sporto visa klase" un "Gada balva sportā". Taču summu, aizbildinoties ar komercinformāciju, neatklāj. Koncerna vadlīnijas vienā projektā ļauj ieguldīt līdz 100 000 eiro.

"Atbalsta mērķis ir ne tikai iesaistīties sabiedrībai nozīmīgos notikumos un projektos, bet arī veidot labu koncerna reputāciju Latvijas sabiedrībā un uzņēmēju vidē," norāda LDz pārstāvis Māris Ozols.

LOK šoruden noslēdza reklāmas līgumu arī ar lidostu "Rīga" par tās zīmola popularizēšanu. Līgums paredz sadarbību, organizējot Gada balvu sportā. Un arī šis valsts uzņēmums par līguma summām nerunā.

Uz jautājumu, vai Satiksmes ministrija atbalsta šāda veida reklāmlīgumu slēgšanu, tās valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atbild, "ka ļoti svarīgi ir, kāds ir reklāmas līgumu mērķis. Jautājums, ko iegūst katra konkrētā sabiedrība. Ir arī normatīvos aktos atrunātas tiesības subjektam reklamēt sevi. (..) Par šiem – grūti pateikt, varbūt jā un varbūt nē."

Līdz šim vairākkārt izskanējuši pārmetumi, ka pietrūkst skaidru prioritāšu un mērķtiecīguma tam, kā valsts uzņēmumu līdzekļi tiek atvēlēti sporta atbalstīšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt