Padomju atjaunošana Latvijas valstij piederošajos uzņēmumos ir sākusies ar nedaudz skandalozu pieskaņu, jo, piemēram, lidostā „Rīga” jaunievēlētajai padomei darbu nācās sākt, steigšus no amata atceļot divus valdes locekļus un arī izraisot zināmas bažas, vai padome savā rīcībā ir bijusi būt pietiekami neatkarīga no politiķiem. Uzklausot vairāku ekspertu komentārus, valdība tomēr ir apņēmusies pilnveidot valsts uzņēmumu padomju atlases procesu, un par pirmo uzņēmumu, kur padome varētu tikt veidota, balstoties uz labākiem principiem, varētu kļūt energokompānija „Latvenergo”, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens:
”Manuprāt, mēs esam atraduši labu līdzsvaru, kā izveidot nominācijas komisiju – ir trīs pārstāvniecības: viena - eksperti, otra – ierēdņi, trešā – nosacīti politiskais elements šajā lietā. Es zinu, par politisko elementu būs kritika, par to ir daudz runāts. (..) Bet es esmu atbildīgs - ja es pilnībā nespēju saprast, kas notiek tajā atlases procedūrā, mēs varam nonākt situācijā, ka es nevarēšu paskaidrot sabiedrībai, kurā virzienā tas uzņēmums virzās.”
Šobrīd valsts pārvaldes uzsāktā valsts uzņēmumu padomju profesionalizācija ir piesaistījusi arī lielu korporatīvās pārvaldes ekspertu interesi un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts arī ir iesniedzis valdībai virkni priekšlikumu padomju veidošanas procesa uzlabošanai. Pēc institūta vadītāja Andra Grafa domām, uzlabojamu lietu līdzšinējos atlases procesos netrūkst, un kā vienu no problēmām var minēt apstākli, ka darbs padomēs pagaidām bijušas pieejamas tikai šauram ar valsts pārvaldi saistītam speciālistu lokam.
„Noteikumi atstāj diezgan plašas iespējas dažādi interpretēt padomes locekļu atlases posmus, piemēram, kā sagatavot konkursu, kā strādās nominācijas komisija, kas tajā strādās, kā definēt padomes locekļu profilu, prasības, kā uzrunāt potenciālos kandidātus, - un kas rezultējas ar situāciju, ka esošajās padomēs ir diezgan noslēgts kandidātu loks, kas ir tieši vai netieši saistīts ar ministriju, ar ministrijas uzņēmumiem. Ko mēs vēlētos redzēt – lai vairāk cilvēku no privātā sektora, profesionāļi, kuriem ir būtiska pieredze uzņēmējdarbības vadībā, finanšu un riska uzraudzībā, kandidētu un iekļūtu šajās padomēs kā neatkarīgi padomes locekļi,” skaidro Grafs.
Valdība līdz 30.septembrim ir apņēmusies izveidot padomi uzņēmumā „Latvenergo”, bet līdz gada beigām - uzņēmumos „Latvijas loto”, „Pasažieru vilciens”, „Augstsprieguma tīkls”, Ceļu satiksmes drošības direkcija, „Latvijas gaisa satiksme” un „Valsts nekustamie īpašumi”.
