«Latvenergo» nevar pabeigt HES rekonstrukciju ASV sankciju dēļ

ĪSUMĀ:

• Vēl pirms Krimas aneksijas “Latvenergo” sadarbojās ar Krievijas firmu “Silovije mašini”.
• Firmu nolīga par Pļaviņu un Ķeguma HES iekārtu rekonstruētāju. Pasūtījuma summa – gandrīz 80 miljoni eiro.
• Pērn ASV noteica sankcijas šai Krievijas firmai.
• ASV sankcijas pārvilka svītru “Silovije mašini” biznesam Latvijā.
• Tādēļ turpināt Ķeguma un Pļaviņu HES rekonstrukciju kļuva neiespējami.
• Gandrīz divus gadus “Latvenergo” meklē veidu, kā līgumu lauzt.
• Atlikušo darbu apjoms lēšams gandrīz 30 miljonu eiro vērtībā. 

Neilgi pirms tam, kad Krievija 2014. gada sākumā anektēja Krimu un rietumvalstis atbildēja ar sankcijām, “Latvenergo” nolīga Sanktpēterburgas uzņēmumu “Silovije mašini” par Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) iekārtu rekonstruētāju. Pasūtījuma summa – gandrīz 80 miljoni eiro.

“Silovije mašini” ražo turbīnas elektrostacijām. Kompānijas lielākais īpašnieks ir Krievijas ceturtais bagātākais cilvēks Aleksejs Mordašovs. Viņš kā kompānijas “Severstaļ” īpašnieks 2013. gadā tika apbalvots ar Latvijas Atzinības krustu. 

2018. gada sākumā ASV iekļāva “Silovije mašini” savā Ukrainas sankciju programmā. Atklājās, ka vairākas gāzes turbīnas bija nogādātas uz Krievijas anektēto Krimu. Tās tika saražotas rūpnīcā, kurā “Silovije mašini” ir Vācijas uzņēmuma “Siemens” partneris. Turbīnas sākotnēji tika piegādātas “Rostec” celtajai termoelektrostacijai Krievijas pusē Tamanā, bet pēc tam tika pamanītas ostā Krimas pussalā.

ASV sankcijas pārvilka svītru “Silovije mašini” biznesam Latvijā.

Kaut gan tobrīd Latvijai ASV sankcijas nebija saistošas, bankas vienkārši atteicās pārskaitīt naudu no “Latvenergo” uz “Silovije mašini” kontu. Kādā tiesas spriedumā arī lasāms, ka, baidoties no iespējām sankcijām, arī “Silovije mašini” grāmatvedības uzņēmums šī gada sākumā negribēja veikt maksājumus sava klienta vārdā. 

Latvijā strādājošās bankas, lai nodrošinātu starptautiskus norēķinus, sadarbojas arī ar bankām ASV. Tādēļ pašu banku pieņemtajās vadlīnijās iestrādāts vispārējs princips ievērot ASV sankcijas gan dolāros, gan jebkurā citā valūtā.

Lai šādu praksi juridiski nostiprinātu, gada sākumā banku regulators – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – izdeva īpašus noteikumus. Vasarā Saeima papildināja sankciju likumu. Tagad, sludinot iepirkumus, apgūstot Eiropas Savienības fondu naudu vai iestādēm veicot pārskaitījumus, ir jāpārbauda, vai saņēmējs nav NATO valstu, tātad arī ASV sankciju sarakstos.

Latvija pašlaik varētu būt vienīgā valsts Eiropā, kura tik dziļi integrējusi ASV sankcijas vietējos likumos.

Vismaz banku uzraugam nav izdevies atrast citu šādu piemēru. “Protams, daudzas Eiropas valstis arī ievēro šīs sankcijas, izejot no riskiem, kas var rasties, ja tās netiek ievērotas. Bet šādu regulējumu, kur tas būtu tiešā veidā juridiski nostiprināts, mums neizdevās atrast,” par Latvijas unikālo situāciju saka FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktora vietnieks Kristaps Markovskis.

Pēc “Silovije mašini” iekļaušanas ASV sankciju sarakstā turpināt Ķeguma un Pļaviņu HES rekonstrukcijas darbus kļuva neiespējami.

Gandrīz divus gadus “Latvenergo”, konsultējoties ar ASV iestādēm, meklēja labāko veidu, kā līgumu lauzt.

“Bija paredzēts, ka tiks rekonstruēti pieci hidroagregāti. Divi ir pabeigti un darbojas. Pārējiem tika saražotas visas galvenās nepieciešamās iekārtas,” saka “Latvenergo” komercdirektors Uldis Bariss.

Uzņēmums cer tuvāko mēnešu laikā līgumu lauzt, lai varētu nolīgt citu kompāniju saražoto iekārtu uzstādīšanai. Atlikušo darbu apjoms lēšams gandrīz 30 miljonu eiro vērtībā. 

"Latvenergo"  gan norāda, ka darbi ir vien iekavējušies.