Pagājušajā gadā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs turpināja tuvināties un izlīdzināties ar ziemeļvalstu līmeni. 2017. gadā ziemeļvalstīs un Igaunijā bija novērojams elektroenerģijas “spot” cenu pieaugums, toties Latvijā un Lietuvā tās samazinājās par 4%. To galvenokārt veicināja “NordBalt” starpsavienojuma darbība, mazinot cenu starpību starp Baltijas valstīm un ziemeļvalstīm.
2017. gadā “Latvenergo” koncerna ražotnēs ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5 734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā, un ir viens no vēsturiski lielākajiem rādītājiem.
Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā ir pieaudzis par 74% un ir 4 270 GWh (2016. gadā – 2 449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicināja lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā ir lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada.
Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā ir par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1 411 GWh.
Saražotās siltumenerģijas apjoms 2017. gadā ir samazinājies par 2%, salīdzinot ar pagājušo gadu, un ir 2 612 GWh, ko noteica salīdzinoši siltāki laika apstākļi apkures sezonā, kā arī jaunu siltuma ražotāju ienākšana tirgū.
2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un "Latvenergo" koncerns uzsāka dabasgāzes tirdzniecību biznesa klientiem Latvijā un Igaunijā. 2017. gadā "Latvenergo" noslēgto dabasgāzes tirdzniecības darījumu apjoms līdzinās 36% no Latvijas gāzes patēriņa, gāzi iegādājoties brīvajā tirgū un realizējot klientiem Latvijā un Igaunijā.
"Latvenergo" koncerna ieņēmumi 2017. gadā ir saglabājušies 2016. gada līmenī un sasniedz 925,6 miljonus eiro.
Saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums Daugavas HES ir sekmējis arī koncerna peļņas pieaugumu. Bez saimnieciskās darbības peļņu papildus pozitīvi ietekmēja arī uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma Latvijā.
“Latvenergo” koncerna EBITDA pārskata gadā ir palielinājusies par 38% un sasniedz 541,7 miljonus eiro.
Savukārt 2017. gadā koncerna peļņa ir 322,2 miljoni eiro, un tā sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa 149,1 miljona eiro.
No gūtās peļņas atbilstoši likumam turpmākajos gados valsts budžetā maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2018. gadā ir 94,2 miljoni eiro, 2019. gadā 132,9 miljoni eiro un 2020. gadā 127,1 miljons eiro.
Koncerns 2017. gadā valsts budžetā ir iemaksājis 238 miljons eiro, tajā skaitā dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu iemaksāti vairāk nekā 90 miljoni eiro.
Kopējais “Latvenergo” koncerna investīciju apjoms 2017. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinājies par 43,1 miljonu eiro jeb 21% un ir 243,8 miljoni eiro. Turpinot Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta īstenošanu, pārskata gadā tajā investēti 41,8 miljons eiro. Investīciju apjoms tīklu aktīvos ir 65% no kopējām investīcijām.
AS „Latvenergo” ir veicinājusi obligātā iepirkuma komponentes samazināšanos - tā no 2018. gada 1. janvāra ir 25,79 eiro/MWh līdzšinējās 26,79 eiro/MWh vietā jeb mazāka par 1 eiro/MWh. Tas bija iespējams līdz ar AS „Latvenergo” pieteikšanos vienreizējas kompensācijas saņemšanai no Latvijas valsts 2017. gada oktobrī, vienlaikus atsakoties turpmāk saņemt 75% no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem Rīgas TEC. 2017. gada 21. novembrī valdība pieņēma rīkojumu, atbilstoši kuram AS „Latvenergo” tiek izmaksāta kompensācija 454 miljonu eiro apmērā. Lai rastu finansējumu, valsts kā AS „Latvenergo” akcionārs izmanto savas tiesības samazināt AS „Latvenergo” pamatkapitālu.
Revidētos "Latvenergo" koncerna 2017. gada rezultātus un Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2017.gadu publicēs 2018. gada 18. aprīlī.
