«Lattelecom» un LMT ciešāka sadarbība vai apvienošana - nākamās valdības jautājums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Neskatoties uz to, ka „Lattelecom” un LMT privātais akcionārs „Telia Sonera” ir ieinteresēta abu uzņēmumu akciju iegādē, kā arī vēlētos abu uzņēmumu ciešāku sadarbību vai pat apvienošanu, Latvijas valsts šādas ieceres īstenošanu pašlaik neplāno, un jautājums netiks vērtēts vismaz līdz nākamajai valdībai. Tikmēr tendences globālajā komunikāciju tirgū liecina, ka šo jautājumu Latvija nevarēs atlikt neierobežotu laiku.

Patērētāji vairs nenodalīs fiksēto telekomunikāciju pakalpojumus no mobilo telekomunikāciju pakalpojumus, un viņus interesēs jaudīgs datu tīkls, kuru varēs izmantot ikvienā vietā - šādi prognozē nākotnes telekomunikāciju tirgus attīstību viens no Eiropas lielākajiem nozares uzņēmumiem "Telia Sonera".

Šo iemeslu dēļ nākotnē var sagaidīt, ka balss un īsziņu pakalpojumi telekomunikāciju operatoru piedāvājuma klāstā ieņems aizvien mazāk nozīmīgu lomu. Tos varēs saņemt par nelielu summu praktiski neierobežotā apjomā, bet tīklā ieguldītos līdzekļus operatori centīsies atgūt no datu pārraides pakalpojumiem.

No šī viedokļa operatoriem ir strauji jāspēj pielāgoties jaunajai realitātei, atsakoties no konkurences fiksēto un mobilo pakalpojumu jomā, un, gluži otrādi, jāmeklē veidus, kā šie pakalpojumi spēj viens otru papildināt, uzsver koncerna "TeliaSonera" Eiropas reģiona viceprezidents Roberts Andersons.

"Domāju, ka kombinācija no abiem diviem ir visilgtspējīgākā no nākotnes perspektīvas viedokļa. Cilvēki nākotnē, visticamāk, neizvēlēsies fiksētos vai mobilos sakarus, viņi izvēlēsies televīziju - un viņi vēlēsies skatīties televīziju gan mobilajā tālrunī, gan stacionārajā datorā, un vēlams, pārslēdzoties no vienas uz otru iekārtu nemanāmi. Tā, lai jūs varat sākt jau autobusā skatīties mobilajā tālrunī, pēc tam - savā portatīvajā datorā virtuvē, bet vēl pēc tam - jau lielajā ekrānā, sēžot savā dīvānā. Līdz ar to - pakalpojumu konverģence virzīs fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzēju tuvāk vienu otram, un attiecīgi domāju, ka labākā nākotne Latvijai būtu spēcīgs, apvienots operators," skaidro Andersons.

Šādu stratēģiju "Telia Sonera" īsteno aizvien aktīvāk, tostarp arī Latvijā un Lietuvā. Piemēram, Lietuvā mobilo telekomunikāciju operatora "Omnitel" klientiem turpmāk tiks nodrošināta pieeja fiksēto telekomunikāciju operatora "Teo LT" interneta televīzijai.

Sadarbība Latvijā norit arī starp "Telia" daļēji piederošajiem uzņēmumiem "Lattelecom" un LMT, tomēr, pēc Andersona teiktā, koncerns vēlētos, lai sadarbība ir ciešāka.

"Skaidrs, ka mēs esam mazākuma akcionārs "Lattelecom" un vairākuma akcionārs LMT, bet Latvijas valdībai ir ļoti spēcīga ietekme, un mums būs jāvienojas ar Latvijas valdību par jebkādiem saviem soļiem, piemēram, apvienošanu un iegādi. Protams, mēs varam īstenot zināmu sadarbību, nemainot esošo struktūru, un to jau mēs darām šobrīd gandrīz ikdienā. Bet mēs varētu izdarīt daudz vairāk, piedāvājot ievērojami pievilcīgākus un ilgtspējīgākus pakalpojumus, kā arī apvienojot uzņēmumus, nodrošinātu labāku izmaksu efektivitāti."

Lēmums ne ātrāk par Saeimas vēlēšanām

Lai gan uzņēmums ar ierosinājumiem par LMT un "Lattelecom" privatizāciju vai iespējamo uzņēmumu apvienošanu pie valdības ir vērsies vairākkārt, iespējas panākt drīzu rezultātu Andersons vērtē neticīgi. Viņš norāda, ka, visticamāk, tālākās sarunas par to varētu notikt tikai pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām: "Patiesībā tas ir sarežģītāks jautājums Latvijas valdībai par to, ka tai ir jāizšķiras, kāda ir tās privatizācijas dienaskārtība, vai jūs vēlaties investēt vai arī samazināt savu klātbūtni, vai pieņemt vēl citu lēmumu. Mēs esam pilnībā gatavi plašāk apspriest šo jautājumu, bet tomēr kopumā ir jābūt kopīgai valodai Latvijas valdību. Šobrīd šajā amatā strādāju nesen, tāpēc nevaru runāt ar lielu vēsturisko pieredzi, tomēr, pēc manas izpratnes, šobrīd, līdz vēlēšanām, valdība vēl nav gatava to apspriest, tāpēc mēs gaidām īsto mirkli."

Valdība lēmumu par "Lattelecom" un LMT nākotnes attīstības jautājumu jau gada sākumā atlika līdz jaunās Saeimas darbības sākumam, uzsverot, ka nevēlas risināt šādus strīdīgus jautājumus.

Premjera Laimdota Straujuma ("Vienotība") apstiprināja, ka arī šobrīd nostāja nav mainīta, un šobrīd lemšana par abu uzņēmumu nākotni ir vēl mazāk iespējama.

"Nē, mēs nē... mums nav darba kārtībā, un šobrīd arī netiek plānots darba kārtībā. Četrus mēnešus pirms vēlēšanām jautājums par privatizāciju - tas būtu ļoti pārsteidzoši, visā populisma gaisotnē, kas vienmēr valda pirms vēlēšanām, sākt šādu nopietnu jautājumu izvērtēšanu. Un bez tam valdībai, kurai aizvien mazāk paliek - tas iznāk lēmumu pieņemt nedēļu varbūt pirms vēlēšanām," norāda Straujuma.

Tāpat premjere arī nevēlējās paust nekādas prognozes par to, kāda varētu būt politiķu tālākā rīcība jau pēc vēlēšanām. Tiesa, nav noslēpums, ka LMT un "Lattelecom" privatizācija tiek uzskatīts par ļoti pretrunīgi un jūtīgu jautājumu, jo, piemēram, koalīcijas partneri Nacionālā apvienība (NA) pieprasīja šī jautājuma izņemšanu no darba kārtības jau gada sākumā.

Nozare norāda uz supermonopola veidošanos

Neviennozīmīgi abu uzņēmumu iespējamā privatizācija vai apvienošana tiek vērtēta arī nozares vidū. Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis nemainīgi jau vairākkārt ir paudis viedokli, ka apvienojoties abiem uzņēmumiem veidotos supermonopols: "Ja apvienošanās process notiks, tad veidosies gigants - Latvijas mērogā, nevis Eiropas mērogā, protams. Tas noteikti, ko jau minējuši vairāki eksperti, kropļos konkurenci Latvijā. Ja valdība ir nolēmusi to atlikt, tad valdība redz, ka tur mīnusu ir vairāk, nekā plusu."

No abiem uzņēmumiem līdz šim atbalsts idejai par iespējamo apvienošanos un ciešāku sadarbību biežāk ir izskanējis no fiksēto pakalpojumu operatora "Lattelecom", bet LMT pret šo ieceri savos izteikumos bijis visai piesardzīgs.

"Lattelecom" padomes vadītājs Gatis Kokins iepriekš Latvijas Radio atklāja, ka valdības lēmums pagaidām atlikt lemšanu par šo jautājumu tā aktualitāti nesamazinās, un, tieši otrādi, laika gaitā nepieciešamība būs saskatāma vēl skaidrāk. "Katrā ziņā, tas ir pietiekami sarežģīts jautājums, kuru politiķi priekšvēlēšanu situācijā parasti nevēlas risināt. Tajā pašā laikā, iespējams, šis te gads situācijai spēlēs par labu, jo visi tie uzstādījumi, par kuriem mēs runājām pagājušogad, šķiet, turpina darboties, un tā situācija kļūst sarežģītāka. Līdz ar to, ja šo jautājumu skatīs vēl nākamā valdība, tad šie argumenti, kurus mēs esam minējuši - tie būs vēl skaidrāk redzami," norāda Kokins.

Arī Kokins par labu fiksēto un mobilo sakaru apvienošanai min tieši tehniskos un tirgus apsvērumus, jo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju attīstību stingri novilkta līnija starp dažādiem pakalpojumu veidiem tikai traucē.

"Tehnoloģija attīstās tajā virzienā, ka internets kā fenomens kļūst dominējošs gan balss sarunās, gan arī televīzijas tehnoloģijās. Attiecīgi ir ļoti apgrūtinoši, ka ir novilkta līnija starp interneta tehnoloģijām, kuras mēs varam piegādāt pa fiksētām līnijām un pa bezvadu tehnoloģijām. Tāpēc mēs redzam, ka lielākajā daļā Eiropas valstu šī līnija ir nojaukta, viņa nepastāv. Telekomunikāciju operatori var brīvi piedāvāt savus pakalpojumus gan optisko līniju un vadu, gan bezvadu segmentā," skaidro Kokins.

Pieaugot konkurencei balss pakalpojumu sektorā, mobilo sakaru operatoru peļņa pēdējos gados pakāpeniski samazinās. Piemēram, LMT pērn nopelnīja ap 26 miljoniem eiro, kas ir par 40% mazāk nekā iepriekšējā gadā, bet konkurentam "Tele 2" peļņa pirms nodokļiem kritās par 17% līdz 34 miljoniem eiro. Trešā un jaunākā operatora "Bite" peļņa pirms nodokļiem auga par 35%, tomēr tā bija ievērojami mazāka, nekā konkurentiem - 10 miljoni eiro. Savukārt fiksēto telekomunikāciju operatora "Lattelecom" peļņa 2013.gadā palika nemainīga - 28 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti