«LatRosTrans» pārsūdzēs spriedumu par 66,7 miljonu eiro piedzīšanu par labu baltkrievu uzņēmumam

“LatRosTrans” pārsūdzēs Latgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru nolemts piedzīt no "LatRosTrans" par labu Baltkrievijas uzņēmumam "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas izsūknēšanu un pārdošanu, informēja uzņēmumā.

“LatRosTrans” uzskata, ka Latgales apgabaltiesas spriedums ir pretrunā ar Augstākās Padomes 1991.gada 24.augusta lēmumu “Par Latvijas Republikas valstiskuma ekonomiskā pamata nodrošināšanu”, kas noteica, ka Latvija kļuva par visu Latvijas teritorijā izvietoto bijušo PSRS uzņēmumu aktīvu īpašnieci. 

Tāpat uzņēmumā norāda, ka spriedums ir pretrunā gan ar Ārlietu ministrijas, gan Saeimas Juridiskā biroja pozīciju, kuri Latvijas teritorijā esošie naftas cauruļvadi un tajos esošā nafta ar Latvijas neatkarības atgūšanu kļuva par Latvijas valsts īpašumu un ka Latvija nav paudusi tai saistošu nodomu naftu nodot Baltkrievijai vai tās uzņēmumam.

“LatRosTrans” arī pauž pārliecību, ka minētais spriedums pakļauj riskam arī virkni citus Latvijā izvietotus aktīvus, jo no tā faktiski izriet, ka bijušie PSRS aktīvu īpašnieki var izvirzīt īpašuma tiesību pretenzijas arī uz citiem Latvijā esošiem bijušajiem PSRS aktīviem.

Līdz ar sprieduma pārsūdzēšanu tas nestāsies spēkā līdz turpmāku tiesas nolēmumu pieņemšanai, norāda uzņēmumā.

KONTEKSTS:

Naftas cauruļvadu uz Ventspili uzbūvēja 1968.gadā, lai naftu no Krievijas nogādātu Rietumos. 1994.gadā Latvijas un Krievijas valdības dibināja kompāniju “LatRosTrans”, kas pārņēma naftas transportēšanu. Taču 2002.gadā Krievija pārtrauca naftas pumpēšanu uz Ventspili.

2010.gadā "LatRosTrans" sāka cauruļvadā palikušo naftu sūknēt ārā, izsaucot baltkrievu pretenziju tiesā. Baltkrievijas uzņēmums "PolockTransneft Družba" uzskata, ka caurulē palikusī nafta pieder Baltkrievijas uzņēmumam.

Baltkrievi jau septiņus gadus mēģina tiesā to pierādīt. Divas Latvijas tiesu instances bija atzinušas, ka nafta cauruļvadā Polocka-Ventspils nav Baltkrievijas kompānijas īpašums. Taču sekoja visai negaidīts Augstākās tiesas lēmums. Tā sprieda, ka divas iepriekšējās tiesu instances nav pietiekoši adekvāti novērtējušas divus 90.gadu sākumā parakstītus dokumentus. No tiem izriet, ka Baltkrievijas kompānijai ir tiesības pretendēt uz šo naftu.

Lai tas notiktu, šie dokumenti jāatzīst par starpvaldību līgumiem. "LatRosTrans" uzskata, ka 1992.gada 17.jūnija protokols un 18.jūnija akts ir likvidētā padomju uzņēmuma iekšējie dokumenti, nevis starpvaldību līgumi. Šāda nostāja ir arī Latvijas Ārlietu ministrijai. 

"De facto" iepriekš vēstīja, ka "LatRosTrans" informējusi Nacionālās drošības padomi Valsts prezidenta paspārnē un citas iestādes par risku Latvijai pazaudēt kontroli pār naftas cauruļvadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti