Ar pozitīvu bilanci, neraugoties uz daudziem izaicinājumiem, pērnais gads noslēdzies Latvijas ekonomikā. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kaut arī neliels, bet kāpums ir jūtams. Tā novērtēja Ekonomikas ministrijas Analītikas nodaļas vadītājas vietnieks Jānis Salmiņš.
„2021. gadu vērtējam kā ļoti veiksmīgu nozarei, bet jāskatās kopumā viss šis Covid-19 periods arī no 2020. gada. Marts, aprīlis un maijs bija pat ļoti smags, kad kritums bija pat par 12%,” stāstīja Salmiņš.
Taču rūpnieki ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem, par ko liecina eksporta pieaugums pērn, dažās nozarēs pavasarī pat par 15%–20%. Kopumā pozitīvas tendences vērojamas gandrīz visās rūpniecības nozarēs.
„Vidēji ekonomikas izaugsmi valstī mēs vērtējam par 5%, rūpniecība ir augusi straujāk.
Mašīnu iekārtu ražošanai pieaugums ir par 22%, arī transporta līdzekļu ražošana par 16%, arī ķīmijas, farmācijas nozare, kur pieaugums ir pāri par 10% kāpums, labi cipari arī mēbeļu ražošanā, vieglajā rūpniecībā. Nedaudz lēnāki pieauguma tempi bija pārtikas un dzērienu ražošanā, tikai nedaudz vairāk kā 1%.
Arī būvmateriālu ražošanas nozarē mērens pieaugums par 4%, un metālapstrāde, kokapstrādē – arī 5,4 % pieaugumu. Nedaudz lēnāk kā vidēji nozarē, bet arī ar labiem cipariem,” stāstīja analītiķis.
Ar 10% pieaugumu pērno gadu noslēdza viens no lielākajiem Latgalē šūšanas uzņēmumiem "Nemo", Krāslavā, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Inga Zemdega-Grāpe. Covid-19 situācija un nelielā dīkstāve tikai nedaudz ietekmēja tā darbību.
„10% man ir klāt, pērno gadu noslēdzām ar 2 miljonu eiro apgrozījumu, gadu iepriekš bija 1 860 000 eiro. Mums paveicās pērn, izņemot tās divas nedēļas. Ir tā, kā nogriezt vienu pirkstu, bet kopumā ķermenis ir dzīvs un vesels. Uz tām divām nedēļām apstājāmies, tad bija smagi, un to izjutām visu cauru gadu.
Taču darbaroku trūkums ir traģisks, un turpinās arvien trakāk,” stāstīja uzņēmuma vadītāja.
Šūšanas nozarē darbarokas atrast sarežģīti, tās uzņēmumam "Nemo", kas kopumā Latvijā nodarbina ap 150 šuvējas, nākas meklēt pat kaimiņvalstī. „Mēs diezgan daudz šujam Lietuvā, bet man nav citu iespēju. Es, protams, labprāt šūtu Krāslavā, ja būtu, kas var šūt. Bet man nav cilvēku. Tāpēc es braucu uz Lietuvu un tur strādāju ar apakšuzņēmumiem,” neslēpa Zemdega-Grāpe.
Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis arī paliek kaimiņvalstī. Bet Zemdega-Grāpe uzsvēra, ka variantu nav, jo pieprasījums pēc ražojumiem un noiets ir, tirgus aug. „No apgrozījuma viedokļa problēmu nav, investīcijas ir, vienīgā problēma ir darbaspēks, un ceru, ka man turpmāk, tāpat kā tagad, paveiksies ar energo un apkures cenām,” stāstīja uzņēmuma vadītāja.
"Nemo" lielākais cehs izvietots Krāslavā. Pēc Zemdegas-Grāpes teiktā, salīdzinot ar citām vietām, tur uzņēmumus enerģētiskā krīze šobrīd skarot vismazāk. „Mums apkures cenas ir pieaugušas daudz mazāk nekā citviet, jo pie mums kurina ar šķeldu. Tā starpība ir liela,” viņa stāstīja.
Taču vairumam Latvijas un Latgales reģiona uzņēmumu tieši energoresursu cenu pieaugums būs viens no sāpīgākajiem izaicinājumiem šajā gadā. Tā atzina Ekonomikas ministrijas analītiķis Salmiņš.
„Jo īpaši tagad, tuvākajos ziemas mēnešos, energoresursu cenu kāpums ražotājus ietekmē ļoti nopietni. Bet labā ziņa ir tā, ka šo pieaugumu mēs redzam arī pārējās valstīs. Esam līdzīgās pozīcijās, tāpēc Latvijas uzņēmējiem ir iespējas paplašināties un apgūt jaunas nišas,” norādīja Salmiņš.
Eksports jau pērn Latvijā kopumā pieauga. Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins pastāstīja, ka tāda tendence bija arī Latgalē.
„Eksportējošie uzņēmumi lielākoties visi strādāja uz izaugsmi, un šis pieaugums ir. Kā problēmas ir loģistikas sadārdzinājums, jo īpaši, ja vajadzēja jūras konteinerus, tad cenas diezgan pieauga. Protams, ietekmē arī ģeopolitika. Tie, kas veiksmīgi eksportē, tie pārsvarā strādā uz Eiropas Savienības valstīm. Un tās lielās iespēju zemes – Krievija, Baltkrievija, kas ir ģeogrāfiski tuvu un izdevīgi, bet to nevar izmantot tā kā gadus piecus, sešus atpakaļ. Šī plūsma bremzējas, un to izjūt arī uzņēmēji,” stāstīja Kucins.
Arī "Nemo" gandrīz 100% no saražotā eksportē. Šogad uzņēmums plāno apgūt jaunu un lielu tirgu.
Gada plānus un arī riskus ieskicēja Zemdega-Grāpe: „2022. gads mums iezīmēsies ar to, ka mums atvērsies Vācijas tirgus. Tas būs milzīgs, tas būs milzīgs lēciens.
Vienīgais risks ir darbaspēks un Covid-19 ietekme uz darbaspēku; ja man apslimst 10, 20 vai, nedod Dievs, 50% un vairāk procentu no kolektīva, tad tas ir darbaroku trūkums, kapacitātes zudums.”
Šo kā problēmu ieskicēja arī ministrijas analītiķi. Salmiņš prognozēja, ka visdrīzāk šis gads savā izaugsmē būs nedaudz mērenāks.
„Nozarei joprojām ir labas iespējas, bet, visticamāk, sasniegt pagājušā gada tempus virs 7% būs ļoti grūti. Pašlaik bāzes scenārijā mēs vērtējam nozares iespējas pieaugt 5% robežās, līdzīgi kā kopējo ekonomikas izaugsmi,” stāstīja analītiķis.
Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pētījumiem, visoptimistiskāk uz šo gadu raugās lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu 250 vai vairāk, uzņēmumi ar apgrozījumu, kas lielāks par pieciem miljoniem eiro, kā arī Pierīgas un Latgales uzņēmumi.
