Saeimā rezolūcija iesniegta jau 11. decembrī, bet valdības atbilde, ka rezolūcija ir pieņemta izskatīšanai, pienāca 22. decembrī. Līdz šim nekādu atbildi par izskatīšanu vai turpmāku rīcības plānu uzņēmēji nav saņēmuši.
Latgales uzņēmēju kongresa rīcības komitejas pārstāvji tagad pauda sašutumu par ignorēšanu no valsts puses un bezatbildību saistībā ar pērnajā gadā iesniegto rezolūciju, kas esot vitāli svarīga tālākai Latgales ekonomiskajai attīstībai.
“Ekonomiski stipra Latgale nekad Saeimas politiķiem nebija vajadzīga, valdībai ir skaidri jāatzīst, ka viņiem nav nekāda attīstības plāna ne Latgalei, ne Latvijai kā tādai,” sašutumu pauda biedrības “Tautsaimieks” valdes loceklis Raimonds Nipers.
Biedrības rezolūcijas punktos tika pieprasīta neapliekamā minimuma noteikšana minimālās algas apmērā, uzņēmuma ienākuma nodokļa noteikšana Latgales reģionā 12% apmērā, kā arī prasība mazināt valsts sektorā nodarbināto skaitu, pārkvalificējot tos darbam privātajā sektorā.
Šobrīd uzņēmēji ir izmisumā par, pēc viņu teiktā, jaunās nodokļu reformas radīto haosu, kas izraisījis ne vien neapmierinātību darbinieku vidū, bet arī nesamērīgu cenu kāpumu.
“Man ir viens ļoti tiešs jautājums ekonomikas ministram, zemkopības ministram un Ministru prezidentam – lai viņi nosauc man vienu valsti Eiropā vai pasaulē, kur zemnieku saimniecība maksā 29,4 eiro centus par vienu kilovatu [elektroenerģijas]. Elektrības ražošana ir valsts monopols, kā pie šāda tarifa mēs Latgales reģionā varam runāt par kaut kādu attīstību?” norādīja AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.
Uzņēmēji sašutuši arī par to, ka jau gadiem ne Latgales plānošanas reģions, ne speciāli veidotā Latgales programma nav devusi gaidītos rezultātus. Uzsvērta tika arī nevienlīdzība pret Latgales uzņēmējiem kaut vai graudu vai koksnes iepirkumu cenā – produkti no Latgales joprojām tiek iepirkti par 10-15 eiro lētāk, nekā no citiem Latvijas reģioniem. Arī sociālās aprūpes jomā var izdalīt reģionālas atšķirības.
“Mēs visi maksājam sociālo nodokli, un tas sociālais nodoklis kopumā arī būs par 1% lielāks, taču vai rīdzinieki zina, ka Krāslavas iedzīvotājam, vai viņam būtu gripa, vai 39 grādu temperatūra, ir jāiet pašam uz ārstu praksi, lai dabūtu slimības lapu, rīdzinieki par to pašu pat nesapņo, jo viņiem par to pašu sociālo nodokli ir nodrošināta pilna aprūpe,” norādīja SIA “NEMO” valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.
“Pašreiz tāda situācija veidojas, ka valsts monopoli un valdība kopumā dara tikai vienu – lai no Latgales reģiona visi brauktu projām vai stāvētu Rīgā pie ministrijas durvīm kā lūdzēji, un tas mums nav pieņemams,” uzsvēra Jāzeps Šņepsts.
Rezolūcija valdībā būtu jāizskata viena mēneša laikā. Ja situācija drīzumā netiks mainīta, uzņēmēji ir gatavi izziņot streiku.
KONTEKSTS:
6.decembrī Rēzeknē notikušajā Latgales uzņēmēju kongresā reģiona uzņēmēji valdībai adresētā rezolūcijā prasīja risināt reģiona problēmas.
Rezolūcijas punkti:
- jāpiemēro samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes 5% pamatpārtikas precēm, elektroenerģijai, ēdināšanas un komunālajiem pakalpojumiem;
- uzņēmuma ienākuma nodokļa likme Latgalē jānosaka 12%;
- uzņēmēji vēlas, lai divu gadu laikā tiktu samazināts sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits Latgalē līdz 17 000, šobrīd tie ir vairāk nekā 42 000;
- uzņēmējdarbības veicināšanai jāsamazina energoresursu tarifs;
- jāsamazina autotransporta nodevu slogs Latgales uzņēmējiem, ņemot vērā reģiona ģeogrāfisko atrašanās vietu;
- jāatjauno ceļu fonds, uz to novirzot 90% no iekasētajiem ar autotransportu saistītajiem nodokļiem ceļu infrastruktūras uzlabošanas mērķiem;
- jāpārtrauc ilgstošo bezdarbnieku programma, tam paredzētais finansējums jānovirza mācību iestādēm darbinieku pārkvalifikācijas nodrošināšanai pēc uzņēmumu pieprasījuma.
