Valdības protokollēmums liecina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz 2017.gada 31.decembrim sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju jāizvērtē grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", paredzot Latgales SEZ IIN atvieglojumus.
Latgales SEZ atbalstīti trīs projekti
Valdības uzklausītajā VARAM ziņojumā par rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam ieviešanu teikts, ka 2016.gada vasarā Saeimā pieņemts lēmums par Latgales SEZ izveidi.
Tā mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanai un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.
Uzņēmumi, kas plāno attīstīt savu saimniecisko darbību Latgales reģionā un veikt ieguldījumus attiecīgajā Latgales SEZ teritorijā, sākot ar 2017.gada 2.janvāri var pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidēm 80% apmērā. Plānots, ka tiks nodarbināti vairāk nekā 200 strādājošie.
Neskatoties uz Latgales SEZ īso darbības laiku, līdz 2017.gada 7.aprīlim ir izskatīti un atbalstīti trīs projekti, plānojot 920 000 eiro privāto investīciju un 28 jaunas darba vietas, norāda VARAM.
Augstākās investīcijas tika plānotas projektā ar mazāko darba vietu skaitu - 650 000 eiro, radot divas darba vietas.
Jāstimulē jaunu darba vietu izveide
Ņemot vērā Latgales reģiona augsto bezdarba līmeni, kas ir divas reizes augstāks nekā Latvijā vidēji, nepieciešams piedāvāt SEZ nodokļu atbalsta režīmu, kas stimulētu jaunu darba vietu izveidi.
Lai to panāktu, Latgales SEZ komersantiem nepieciešams piedāvāt IIN atvieglojumus, norāda VARAM.
Ministrija rosina IIN atvieglojumus noteikt atalgojuma daļai, kas pārsniedz vidējo algu attiecīgajā nozarē reģionā. Ministrija piedāvā terminēt IIN atvieglojumu saņemšanu. Visilgāk - piecu gadus - IIN atvieglojumus varētu izmantot tie uzņēmumi, kur vidējā alga ir salīdzinoši liela - vismaz 30% pārsniedz vidējo algu attiecīgajā nozarē reģionā.
Visos gadījumos - IIN atlaižu daļa tiktu saistīta ar komersanta veiktajām investīcijām, lai nodrošinātu darba vietu ilgtspēju un komersantu produktivitātes celšanu, piebilst ministrijā.
IIN atvieglojumu daļa pašvaldību budžetā netiktu kompensēta no valsts budžeta. Tā kā atvieglojumi visos gadījumos tiktu sniegti virs prognozētās vidējas algas attiecīgajā nozarē reģionā, tad tam nebūtu negatīva fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetiem, norāda VARAM.
Arī turpmāk liela vērība Latgalei
Vienmērīga valsts attīstība, kas mazinātu plaisu starp Rīgu un reģioniem, bija dominējošā tēma šīs dienas valdības izbraukuma sēdē Daugavpilī.
Tur izskanēja idejas arī par lieliem projektiem - Daugavpils lidostas attīstību, Daugavpils HES izbūvi, kā arī jauna cietuma celšanu.
Līdz gada beigām izstrādes procesā ir jaunais rīcības plāns, kur arī turpmāk lielāko vērību iecerēts pievērst Latgales ekonomikai un tās izaugsmei. Ministru kabinets neizslēdz iespēju šajā reizē dot priekšroku arī citām svarīgām nozarēm, piemēram, kultūrai un izglītībai.
Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Tomēr arī šeit līdzīgi kā citviet Latgalē gadu no gada iedzīvotāju skaits samazinās vidēji par aptuveni 1,3%. Daži no iemesliem: darba vietu trūkums, zems atalgojums, maz privāto investoru.
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem bezdarba līmenis Latgalē šā gada sākumā bijis augstākais valstī un sasniedza 18,2%. Valstī tie bija – 8,5%.
