Kartupeļi, burkāni, sīpoli, kāposti, galda bietes - šos dārzeņus vietējām skolām un bērnudārziem jau vairāk nekā 20 gadus piegādā Ciblas novada zemnieku saimniecības “Vientuļnieki” saimnieks Jānis Kivrāns.
Viņš par svarīgu uzskata, lai uz skolu galdiem nonāktu pēc iespējas ekoloģiskāka produkcija.
Viņš izrāda savu kāpostu lauku, pa kuru joprojām lidinās arī pa kādam kāpostu baltenim. Pagaidām kāposti te netiek migloti, tāpēc ravēšanas ir daudz. Saimnieks atzīst, ka ir gadi, kad nepietiek izaudzēto dārzeņu, lai nodrošinātu skolu pieprasījumu, tad līguma izpildei dārzeņus nākas iepirkt citviet.
Tā kā mazākām lauku skolām nepieciešamais pārtikas produkcijas daudzums ir salīdzinoši neliels, izvēloties piegādātājus, parasti iztiek ar cenu aptauju, stāsta Ciblas novada domes izpilddirektore Ināra Sprudzāne.
“Mums katra skola izvēlas, pie kura zemnieka pērk. Parasti meklē, kurš lētāk pārdos. No šī mācību gada bakalejas produktus pirksim elektroniskā iepirkumu sistēmā. Tas mums dos iespēju nepiemērot lielos iepirkumus. Gaļu iepērkam Daugavpils gaļas pārstrādes uzņēmumā. Piena produkti – “Latgales piens”,” klāsta Sprudzāne.
Pilsētās un lielākās lauku skolās nepieciešamo pārtikas produktu iepirkumam tiek sludināti konkursi. Tajos savu produkciju piedāvā ne tikai vietējie dārzeņu audzētāji, bet arī uzņēmēji no citiem novadiem.
Viens no lielākajiem dārzeņu audzētājiem Rēzeknes novadā - zemnieku saimniecība “Lukstiņmājas” - izaudzētos dārzeņus Rēzeknes novada un citu pašvaldību izglītības iestādēm piegādā jau vairākus gadus. Saimniece Ruta Ķipure, izrādot vērienīgo noliktavu, kur šobrīd tiek šķiroti šī rudens kartupeļi, atzīst, ka visi dārzeņi, ko parasti iepērk skolas un bērnudārzi, šogad padevušies labi. Bet problēmas visbiežāk sagādā to uzglabāšana.
“Mēs piegādājam dārzeņus Rēzeknes novada Izglītības pārvaldei, Ludzas novada pašvaldībai, vedam tāpat uz Viļāniem, Varakļāniem, Maltu. Piedalāmies konkursos. Piedalīties šogad ir grūtāk, jo produkcija bojājas pat uz lauka, pārlasām kartupeļus vairākas reizes. Pa sezonu mēs izaudzējam vairāk nekā 500 tonnas dažādu dārzeņu,” stāsta Ķipure.
Rēzeknes pilsētā ir 12 bērnudārzi un 9 skolas. Bērnu ēdināšanai produktu iegāde notiek centralizēti, pašvaldībai izsludinot konkursu. Rēzeknes Izglītības pārvaldes pārstāve Rita Dekne skaidro, ka viens no produktu piegādes kritērijiem ir zemākā cena.
Tā kā gaļas produkcija tiek pieprasīta atdzesēta, nevis saldēta, tā uz skolu ēdnīcu galdiem visbiežāk nāk no vietējiem ražotājiem, stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektore Inese Atmane.
“Gadās arī ievesta no Lietuvas, Igaunijas un Polijas, bet pamatā ir Latvijas. Skolas iepērk saldētas zivis, un tās diemžēl nāk no ārzemēm: Lietuvas vai Norvēģijas. Skolas piedalās projektā “Skolas piens”, un tāpēc tiek izmantots tikai Latvijā ražots piens. Pēdējos gados nekādu būtisku pārkāpumu ēdināšanas jomā Ziemeļlatgales skolās un bērnudārzos PVD nav konstatējis,” stāsta Atmane.
Lielākoties pārtikas produktu iepirkumi Latgales pašvaldībās jau noslēgušies un, kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija, dārzeņus, gaļu, maizi un pienu skolas ēdnīcām pārsvarā piegādās vietējie apkārtnes novadu ražotāji, Rīgas un tālāku novadu uzņēmēju vārdi parādās retāk.
