Ārpus Rīgas

Jaunmārupes jauno skolas ēku beidzot nodod ekspluatācijā

Ārpus Rīgas

Daugavpils novadā veidos piecus attīstības centrus

Latgalē uz SEZ jeb jaunu speciālo ekonomisko zonu izveidi uzņēmēji raugās nogaidoši

Latgales SEZ: uzņēmējiem nogaidošā un nedaudz skeptiska nostāja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kamēr atbildīgā ministrija un pašvaldības uz topošo Latgale speciālo ekonomisko zonu (SEZ) raugās ar cerībām un sagaida jaunas darbavietas, uzņēmēji uz to skatās nogaidoši.

Lai veicinātu reģiona attīstību, piesaistītu ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbvietu radīšanai,  Latgalē plānots izveidot speciālās ekonomiskas zonas.  Šādas zonas maksimālā teritorijas platība nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona, bet pašas zonas varēs veidot 17 novados un Daugavpilī. (Rēzeknē šāda zona jau darbojas). Vairāk nekā 700 kvadrātkilometros uzņēmēji varēs saņemt nodokļu atvieglojumiem.

Šobrīd pašvaldības izraugās vietas, kur šādas zonas varētu darboties un raugās cerīgi, ka tādējādi par Latgali lielāku interesi izrādīs investori un radīsies jaunas ražotnes un darba vietas.

Paši uzņēmēji par iespējam darboties šādā zonā runā nelabprāt,  jo nezina, kas viņus sagaida un vai sakārtota infrastruktūra un nodokļu atlaides būs stimuls ražotņu vēršanai šādās zonās.  

Preiļu novada domes vadītāja Maruta Plivda atzinīgi vērtē, ka arī Preiļi kā mazpilsēta var veidot savu ekonomisko zonu, tas būšot pozitīvs impulss novadam. Tiesa, vai paši uzņēmēji būs ieinteresēti investēt un radīt jaunas ražotnes un darba vietas šādā zonā, domes vadītāja runā izvairīgi, bet ar cerību.

„Ja mēs būtu ostas pilsēta vai pilsēta ar dzelzceļu, protams, mēs būtu pieprasīti vairāk, bet, neraugoties uz to, pie manis uzņēmēji brauc, ir idejas. Protams, nevēlos par to tagad runāt, bet ceru, ka mums izdosies piesaistīt uzņēmējus, radīt ražotnes un darbavietas,” saka Plivda.

Ir izveidoti noteikti kritēriji, pēc kādiem tiek vērtētas teritorijas, kurām varētu piešķirt SEZ statusu, viens no tiem paredz, ka privātīpašumā esošā teritorija nevarēs  pārsniegt 30% no Latgales SEZ teritorijas, attiecīgi tās lielākoties veidosies uz pašvaldību zemes un teritorijās, kur  jau notiek kaut kāda ražošana un ir centieni sakārtot infrastruktūru uzņēmēju pievilināšanai.

Vairākas šādas zonas savā kartē iezīmējusi Daugavpils dome, stāsta domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe

AS „Ditton pievadķēžu rūpnīca” ir viens no lielākajiem Daugavpils uzņēmumiem, kas nodarbina vairākus simtus strādājošo, bet saražoto preci eksportē, uzņēmumā uz jauno SEZ zonu izveidi raugās ar interesi un reizē ar neziņu, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs  Rolands Zarāns.

„Mēs jau gaidām, kad tā zona sāks darbu, taču daudz ir neskaidrību - kādas būs prioritātes un  kādi labumu no tā,” saka Zarāns.

Lai saņemtu nodokļu atvieglojumus un darbotos šādā zonā,  uzņēmējam jāievēro savi noteikumi, skaidro Pēteris Dzalbe,

„Pirmkārt,  uzņēmējam jāinvestē, lai sāktu strādāt šajā zonā un saņemtu atbilstošu statusu. Tas nenozīmē, ka, stājoties spēkā likumam, visi automātiski strādās SEZ. Ir izstrādāti savi noteikumi, savi kritēriji, pēc kuriem uzņēmums varēs ienākt šajā zonā,” klāsta Dzalbe.

Diezin vai vietējiem ražotājiem šāda zona dos īpašu stimulu, tā atzīst SIA „Lumenix fabrika”, kas ražo  plastikāta un koka logus un durvis un dod darbu ap 100 cilvēkiem,  vadītājs Juris Užulis. Maz ir to uzņēmumu, kas reāli darbojas ar peļņu un kurus  varētu interesēt piedāvātie nodokļu atvieglojumi.

„Ja uzņēmums strādā ar peļņu, tad ir ienākuma nodokļa atlaides, ko varētu izmantot. Taču Latgalē lielākoties uzņēmumi strādā vai nu ar ļoti, ļoti minimālu peļņu vai arī ar zaudējumiem, tāpēc tiem šī ekonomiskā zona neko daudz nedos,” skepsi pauž Užulis.

Līdzīgas domas  par to, vai šāda zona būs izdevīga vietējam ražotājam, ir arī AS Zarānam.

„Tie uzņēmumi, kuriem ir peļņa, atrodas citur, bet ražotājiem gūt peļņu ir grūti. Mēs gaidām, kad sāks darboties šie SEZ, bet kādā veidā tas notiks un ko mēs no tā gūsim, grūti pateikt,” saka Zarāns.

To, ka uzņēmējiem daudz neskaidru jautājumu par topošo SEZ un tāpēc nogaidoša pozīcija, atzīst arī Daugavpils domē, turpina Pēteris Dzalbe:

„Latgales uzņēmēji nav gatavi runāt par SEZ, jo nezina, kas viņus sagaida, tāpēc mēs kā pašvaldība turpināsim darbu, 2. jūnijā rīkosim Daugavpilī Biznesa forumu, kurā pirmais un  galvenais jautājums būs Latgales SEZ, Latgales biznesa iespējas un kādi plusi un mīnusi būs, attīstot uzņēmējdarbību Latgalē.”

Gan pašvaldībās, gan valdībā neslēpj - ar Latgales SEZ uz šīm teritorijām  ap 300 kilometru attālumā no Rīgas galvenokārt ir vēlme  piesaistīt ārvalstu investorus, kam interesē Austrumeiropas reģions. Uz to arī likta lielākā cerība, ka, sakārtojot vietējo infrastruktūru, mazinot nodokļu slogu un ņemot vērā lēto darbaspēku, ārvalstu kapitāls arī varētu ienākt Latgales reģiona attīstībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti