Latgales plānošanas reģiona novados ir noslēdzies informatīvo semināru cikls par Latgales SEZ lomu, iespējām un nozīmi uzņēmējdarbības attīstībai reģionā. Šobrīd notiek konsultācijas ar tiem uzņēmējiem, kas strādā pie nepieciešamo dokumentu sagatavošanas, lai iestātos Latgales SEZ.
Pēc pirmajām aplēsēm, vēlmi saņemt Latgales SEZ kapitālsabiedrības statusu ir izrādījuši 15 uzņēmumi. Lielākā interese ir no eksportējošiem un ražojošiem uzņēmumiem, kas jau strādā Latgalē pamatā metālapstrādes, kokapstrādes, tekstila un pārtikas rūpniecības nozarēs, stāsta Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Vladislavs Stankevičs.
“Redzēsim, cik daudz no viņiem un kurā brīdī iesniegs biznesa plānus, jo daudzi ir veikuši investīcijas pagājušajā gadā un izskata iespējas un veido investīcijas plānus uz šo vai nākamo gadu. Attiecīgi daļa varētu iesniegt dokumentus apmēram mēneša laikā, daļa vēlāk rudenī,” sacīja Stankevičs.
Stankevičs norādīja, ka pārrunas ir bijušas arī ar dažiem Latvijas un Krievijas elektronikas, plastmasas un ķīmiskās ražošanas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.
“Konsultējām, stāstījām. Arī faktiski viņi bija atbraukuši, skatījās telpas. Šobrīd viņi domā par iespējām šeit izveidot savas filiāles jeb atvērt jaunas ražotnes. Runa ir par tādiem uzņēmumiem, kas šobrīd nav pārstāvēti mūsu tirgū. Daži uzņēmēji ir arī no Rīgas. Esam iedevuši viņiem izskatīšanai mūsu dokumentu paketi un gaidām reakciju,” stāstīja Stankevičs.
Galvenie priekšnoteikumi, lai saņemtu Latgales SEZ piedāvātos atvieglojumus - līdz 80% uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, komersantam ir jāstrādā ar peļņu, jāiegulda ražošanas un infrastruktūras attīstībā.
Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas varētu saņemt Latgales SEZ statusu, ir Līvānu metālapstrādes uzņēmuma SIA “LīvMet”.
Tā pārstāve Zane Gaiduka norādīja, ka paredzamās nodokļu atlaides ir izmaksu optimizācijas iespēja, kas ļaus novirzīt līdzekļus ražošanas attīstībā.
“Tā ir iespēja ekonomiskāk izlietot savus līdzekļus, ko var ietaupīt un pēc tam ieguldīt kaut kur citur, kas vienmēr ir aktuāli un svarīgi,” pauda Gaiduka.
Tāpat arī Daugavpils "Ditton pievadķēžu rūpnīcas" - viena no lielākajiem pievadķēžu ražotājiem Eiropā - akcionāri atbalstījuši kompānijas piedalīšanos Latgales SEZ darbībā.
“Ditton” pievadķēžu rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Boriss Matvejevs atzina, ka Latgales SEZ var uzskatīt kā aizkavējušos atsevišķu nodokļu atlaižu formu Latgales uzņēmējiem un Latgales uzņēmumu dalība SEZ varētu atspoguļot reālo uzņēmējdarbības attīstības situāciju vai tās esamību reģionā vispār.
Savukārt Daugavpils sporta treniņu iekārtu projektēšanas, ražošanas un pārdošanas uzņēmuma SIA “Rols” vadītājs Aleksejs Homutiņins nenoliedz, ka SEZ izveide ir izdevīga jau esošajiem Latgales uzņēmumiem, bet diez vai tas varētu veicināt jaunu uzņēmumu ienākšanu.
“Mums tā vienkārši ir līdzekļu ekonomija un ietaupīto līdzekļu pārvirzīšana atpakaļ investīcijās. Savukārt par to, vai Latgales SEZ varētu palīdzēt piesaistīt jaunu uzņēmumu investīcijas reģionam, es neesmu pārliecināts, jo tas ir tikai viens no atbalsta veidiem, bet jābūt kompleksam. Igaunijā dažādas nodokļu atlaides darbojas arī bez šādiem SEZ. Ir labi, ka mūsu vietējie uzņēmumi tagad varēs saņemt nodokļu atvieglojumus, bet jauniem ienākošiem uzņēmumiem šī viena atbalsta veida ir par maz,” sprieda Aleksejs Homutiņins.
Tikmēr jau šajā piektdienā Daugavpilī notiks starptautiska konference "Bizness Daugavpilī un Latgales SEZ", kuras laikā eksperti stāstīs, kā uzņēmēji var gūt maksimālu atdevi, izmantojot SEZ piedāvātās priekšrocības.
