Par to, kā Latgales mājražotājiem izdodas noturēties tirgū un pārdot saražotās preces, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Rēzeknē sprieda vietējie mājražotāji.
Viļānu novada Obelišku ciema iedzīvotājs Andris Višņevskis nodarbojas ar kaņepju augu un sēklu izmantošanu dažādas produkcijas ražošanā.
“Es esmu mājražotājs jau ceturto gadu. Tas ir pirmais gads, kad mēs strādājam uz pilnu slodzi. Man liekas, ka viss ir atkarīgs no mums pašiem, kā dabūt klientu pie sevis. Ir jāizmanto pilnīgi visi iespējamie rīki. Pārsvarā tā ir interneta vide, jātaisa bildes, jāraksta par sevi, jāstāsta, publiski jārunā, un tad aiziet tas ķēdītes process. Kāds atbrauc, vēlāk pastāsta citiem, bet to pirmo grūdienu vajag izdarīt pašam,” sprieda Višņevskis.
Andris Višņevskis atklāja - lai arī mājražotāju kustība attīstās, Latgales mājražotāji vairāk tomēr izvēlas individuālo tirdzniecību.
“Tas noiets ir tirdziņi. Arī interneta lapā mums ir savs veikaliņš. Konkurentus es neredzu, katram ir savi produkti. Šogad mēs aicinājām savas nozares pārstāvjus pie sevis, un tur arī radās tā kooperācija, nevajag dibināt nekādas asociācijas,” pauda Višņevskis.
Latgales mājražotāji piedāvā savu produkciju praktiski jebkurai vajadzībai – sākot ar pārtikas produktiem un dzērieniem, līdz smalkiem un unikāliem dizaina priekšmetiem.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Rēzeknes biroja konsultante Anastasija Saleniece uzskata, ka pats ražotājs veido sabiedrības izpratni par mājražošanu kā vērtību kopumu.
“Lielā mērā pats mājražotājs audzina savu klientu, jo pircējs ir jāaudzina, lai viņš saprot, ka ne tikai lielveikalā ir prece, bet [ražo] vietējais, tas ir vietējais. Esam pazaudējuši garšu, un mūsu mērķis ir to atrast,” stāstīja Saleniece.
Saleniece arī uzsvēra, ka Latgalē mājražotāji vairāk darbojas individuāli un centieni apvienoties, lai piedāvātu savu produkciju, piemēram, lielveikaliem, nav vainagojusies panākumiem.
“Jelgavā, Beverīnā ir tie kooperatīvi, un, cik saprotams, darbojas veiksmīgi. Mēs jau sen par šo jautājumu esam domājuši, vēl pirms 15 gadiem. Cilvēki ir neizpratnē, neredz nepieciešamību apvienoties. Arī viens pats var aizbraukt uz savu tirgu, sastapt savu pircēju un pārdot produkciju,” stāstīja Saleniece.
Nelielais mājražotājs nereti paralēli vēl strādā arī citā darbā, tāpēc lielu produkcijas apjomu saražošanai nav ne resursu, ne laika.
Kā uzsvēra Lauku attīstības biroja konsultante Santa Kļaviņa, viena no reālām iespējām palīdzēt mazajiem mājražotājiem prezentēt savu produkciju ir pasākums “Novada garša”, kura ietvaros arī Latgalē tiek veidots vietējās produkcijas katalogs.
“Katalogs būs pieejams interneta vietnē “Novada garša”. Šobrīd tas notiek testa režīmā un mēs to veidojam, bet es domāju, ka ar 2020. gadu tas tiks publicēts un pieejams. To varēs redzēt un vienuviet apkopot ziņas par mājražotājiem. Tūristiem tas būs kā labs palīgs, lai veidotu garšu tūrisma takas, jo cilvēki grib braukt un redzēt, no kurienes nākuši siers, piens, dārzeņi un augļi,” stāstīja Kļaviņa.
Vietējās produkcijas kataloga “Novada garša” veidošana tika uzsākta šogad. Tas ir veidots ar mērķi vienuviet apvienot Latvijas mājražotājus, lai paaugstinātu viņu atpazīstamību. Katalogā jau atzīmēti desmit no 83 Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļlatgales pārvaldē reģistrētajiem mājražotājiem.
