Vīrietis pirmspensijas vecumā uz Ludzas novada Pildas ciemata veikaliņu atbraucis ar velosipēdu, dzīvo viens pats, līdz ciematam 3 kilometri. Šoreiz iepirkumu maisiņā tiek likti vien divi maizes klaipiņi un tabakas iepakojums. "Šodien nopirku maizīti. No daudziem produktiem ir nācies attiekties. No gaļas," sacīja pircējs.
"Mums mazais veikaliņš tepat mājā ir ļoti parocīgi. Tepat uz vietas. Mēs kā veci cilvēki tepat varam visu nopirkt," kāda Pildas ciemata iedzīvotāja ar bažām raugās nākotnē, jo cenu kāpums gan produktiem, gan citām precēm joprojām turpinās. "Es pagaidām neesmu attiekusies, bet laikam vajadzēs, ja dārgāk būs. Es pat nezinu, no kā attiekšos, viss ir vajadzīgs."
Vairīte no Ņukšu ciemata vairāk paļaujas uz pašu izaudzēto pārtiku, bet, kāpjot cenām un esot pilsētā, iepērkas lielveikalos. Uz vietējo veikaliņu plāno biežāk doties ziemā.
"Bieži uz veikalu jau neeju. Vairāk braucam uz pilsētu iepirkties, uz lielveikalu biežāk. Reizi nedēļā sanāk. Pie ārsta braucam, tad jau arī reizē izejam pa veikaliem. Maize, dažreiz zivis. Ko nenopērku pilsētā, to pērkam šeit uz vietas. Kaut kā jādzīvo. Mums jau savi produkti, bet tāpat jau maize, cukurs, sāls ir jāpērk," pastāstīja Vairīte.
Ņukšu ciemata veikaliņā dienā iegriežas aptuveni 50 pircēji no ciemata un arī no viensētām, pastāstīja pārdevēja.
Līdzīga situācija ir Pildas ciemā. "Pie mums dažādas preces: maize, gaļa, desa, saldēti produkti. Viss, kas nepieciešams dzīvei," teica veikala pārdevēja Inese, norādot – pārtikas un arī pirmās nepieciešamības preču cenu kāpumu vissāpīgāk izjūt vientuļie pensionāri un cilvēki, kuriem nav darba.
"Cenas ļoti paaugstinātas, un cilvēkiem ļoti grūti dzīvot. Ekonomē. No laukiem uz veikalu cilvēki brauc reizi mēnesī. Nopērk visu nepieciešamo mēnesim. Un tikai nepieciešamos produktus – maizi, pienu, miltus, cukuru.
Vairs nepērk tā kā agrāk cepumiņus, konfektes, šokolādes... Un kafiju arī nepērk. Ekonomē," pastāstīja pārdevēja Inese.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi auguši par 6%, pārtikas preču tirdzniecības palielinājums ir par 2,4%. Taču mazajos lauku veikalos runas par kādu tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu pašlaik neesot.
"Ir grūti. Ļaudis skaita katru kapeiciņu. Cenas augušas ļoti. Katru reizi atvedu preci, un katru reizi tā ir dārgāka," pastāstīja uzņēmēja Marina Bunčikova, kurai pieder abi lauku veikali Ludzas novadā.
Uzņēmēja ir satraukusies par nākotni un ar bažām gaida jaunos elektrības rēķinus par augustu, jo veikalos strādā saldējamās kameras, ledusskapji. Tā kā veikali tiek apkurināti ar malku, tās iegādei šogad nācies maksāt dubultā. Arī preču apgrozījums samazinājies. "Apgrozījums samazinājies par kādiem 20–30%. Tagad visus baida gaidāmie lielie apkures rēķini, arī malka tik dārga, bet laukos bezdarbnieku ir ļoti daudz. Kaut kā jau būs jādzīvo, kaut kā jāiztur," sacīja Bunčikova.
Finanšu ministrijā atzina, ka, sākoties apkures sezonai, iedzīvotāji savus izdevumus būs spiesti plānot daudz rūpīgāk, un tas atstās iespaidu uz daudzām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tajā skaitā mazumtirdzniecību. Turklāt arī mazumtirgotājus ietekmēs apkures sezona, iedzīvotājiem vairāk ienākumu novirzot apkures rēķinu segšanai. Paredzams, ka tirgotāji taupīs apkuri un elektroenerģiju, lai pēc iespējas mazāk būtu jāpalielina sava produktu klāsta cenas.
