Šobrīd gaļas lopu skaita ziņa aktīvākais ir Kurzemes reģions, taču arī Latgalē gadu no gada gaļas lopu skaits aug un zemnieki redz šai nozarei nākotni. Atšķirībā no graudaugiem un tradicionālās piena lopkopības nedz dabas apstākļi, nedz krīze un sankcijas savu negatīvo ietekmi uz šo nozari neatstāj.
Aivars Smans ir jauns zemnieks, kurš saimnieko Daugavpils novada Dubnas pagastā. Agrāk strādājis arī par policistu. Taču viņš šobrīd nolēmis pilnībā sevi veltīt savai saimniecībai „Mežmalas”. Pirmie gaļas lopi iepirkti pirms pieciem gadiem.
Jaunais zemnieks saredz perspektīvu gaļas lopu audzēšanā. Turklāt ieguldījumu un darba nav tik daudz, kā citas nozarēs.
„Šobrīd ir 2014.gads un kopā ir 50 galvas,” saka Smans. „Mamma savulaik turēja piena govis, bet tur ir pārāk daudz darba. Arī piena cena nokrita ar visu Krieviju [konfliktu ar Ukrainu]. Mani kā gaļas lopu audzētāju šī krīze neskar,” pauž Smans.
Izsoļu nams Neretā ir iespēja zemniekiem realizēt savus gaļas lopus. Pēdējo gadu tendences izsolēs rāda, kā attīstās gaļas lopu audzēšanas nozare valstī, uzsver Smans.
„Pirmajos gados, kad braucām, bija 100 lopu, tad tagad, kad pēdējo reizi tur biju – novembrī – aizgāja 800 galvas. Turklāt viņi tās izsoles taisa divreiz mēnesī. Tad var secināt, kā pie mums attīstās gaļas lopu tirgus,” salīdzina zemnieks.
Tikai Dubnas pagasta apkaimē vien ar gaļas lopkopību nodarbojas vairākas saimniecības, kopumā ir ap trijiem simtiem galvu. To, ka pastāv interese par gaļas lopu audzēšanu, raugoties uz apkaimes zemnieku aktivitāti, secina arī Lauku konsultāciju centra konsultante Dzintra Brovkina.
"Laukos varētu būt vēl vairāk gaļas lopu saimniecību, tikai daudziem trūkst atspēriena punkta, un atbalsta programmu, kaut vai jaunajiem zemniekiem," secina Brovkina.
Lai gaļas lopu audzēšana būtu ar pozitīvu pienesumu, ir labi, ja saimniecība ir bioloģiski sertificēta un saņem Eiropas Savienības atbalsta maksājumus un tai ir zeme. Zemnieku saimniecība „Mežmalas” ir bioloģiska saimniecības. Ir doma paplašināt zemes platības un attiecīgi no tā arī vairot ganāmpulku, stāsta Smans. „Ganāmpulku attīstīšu tik tālu, cik varēšu sagādāt lopbarību. Ja varēšu uzturēt 100, tad būs 100 galvu,” norāda zemnieks.
Kredītu saimniecībai nav. Gaļas lopkopība ļauj attīstīties un ar cerībām raudzīties nākotnē, saka optimisma pilnais jaunais zemnieks. Viņa plānos ietilpst ne tikai saimniecības paplašināšana un jaunas tehnikas iepirkšana, bet arī dzīvojamās mājas remonts.
