Par pavasara iestāšanos jau vēsta gājputnu atgriešanās, kā arī laukos ražīgi sadīgušie ziemāji. Jānim Kuprim šis būs 43.gads, saimniekojot Riebiņu novada Galēnos, zemnieku saimniecībā “Vairogi”. Raugoties uz saviem laukiem, viņš cerīgi nosaka, ka ziemāji pārziemojuši labi.
“Pirmo mēslojumu, kad augi sāk attīstīties pavasarī, jādod cik iespējams ātrāk. Tas ir atkarīgs no laika apstākļiem, kā varēs uzbraukt uz lauka, tā arī mēslosim,” spriež Jānis Kupris.
No apstrādātajiem 400 hektāriem 150 ir ziemas kvieši un 20 - rapsis, bet atlikušajā platībā tiks sēti vasaras kvieši, auzas un rapsis. Lai gan pagājušajā gadā raža bija laba, zemniekus neiepriecināja cena, vien 100-160 eiro par kviešiem un 290 eiro par rapšiem.
“Mēs esam atkarīgi no pasaules tirgus. Mēs nevaram noteikt savu cenu. Kāds būs pieprasījums, tāda arī būs cena. Labi būtu, ja mums būtu garantēta iepirkuma cena. Tagad daudzi runā par apdrošināšanu,” saka Kupris.
Kā ierasts, pavasaris sākas arī ar Austrumlatvijas reģiona graudu un rapšu audzētāju konferenci, kur graudkopji iegūst jaunāko informāciju un aktualitātes, kā arī tiek prezentēti Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra eksperimentālo stādījumu rezultāti.
Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra vadītāja Veneranda Stramkale norāda, ka Latgalē graudu audzēšanas platības ar katru gadu tiek palielinātas.
“Graudu ražas ziņā Latgale pārspēj Zemgales reģionu. Tas ir ļoti iepriecinoši, jo zemnieki strādā ar pareizām tehnoloģijām un iegūst arī labus rezultātus,” saka Stramkale.
Pats pavasara sākums liekas daudzsološs, un zemnieks Jānis Kupris cer, ka turpmāk laika apstākļi saudzēs sadīgušos ziemājus.