Latgales augļu dārzos cīnās ar kraupi un kaitēkļiem, raža varētu būt vidēja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kā apliecina Latvijas Augļkopju Asociācijā, šis gads Latvijā kopumā izskatās, ka būs neražas gads. Vietām ir dārzi, kur pavasarī ķiršu, plūmju, zemeņu ziedi izsaluši lielākā daļa, taču ābolu raža varētu būt pat vairāk nekā uz pusi mazāka. Salīdzinoši labāka situācija ar pārējo Latviju ir Latgales augļu dārzos, tur, kad bija aukstums, sniegs un salnas, augļu koki vēl neziedēja.

Rēzeknes novada Lendžu pagasta lielākais augļu koku audzētājs, zemnieku saimniecības “Ķirši” saimnieks Dmitrijs Pavlovs atzīst, ka viņa dārzā raža izskatās, ka būs vidēji liela. Šobrīd nākas cīnīties, lai dārzā neparādās kraupis. 

Dmitrijs Pavlovs, rādot savu ābeļdārzu, stāsta, ka šajā pavasarī augļu koku ziedēšana sākusies vēlāk. Laiks bija pavēss un arī lietains, tāpēc katra šķirne ziedēja atsevišķi, ziedēšana nebija tik skaista un bagātīga kā pērn. Zemnieku saimniecībā “Ķirši” atrodas Rēzeknes novada Lendžu pagastā, saimniecībā āboli tiek audzēti piecpadsmit hektāru platībā un bumbieri divu, nedaudz ir arī ķirši.

“Pagājušo gad man bija rekorda raža, šogad nevar sūdzēties, vidēja raža būs. Skatos internetā, kādas slimības, mēs miglojam arī. Būs normāli!” pārliecināts Dmitrijs Pavlovs.

Latgalē kopumā pavasaris bija saudzīgāks, kā zina stāstīt Latvijas Augļkopju Asociācijā, ir vietas Kurzemē, Zemgalē, kur ziedēšanas laikā, bija aukstums un pat sniegs. Tāpēc ir dārzi, kur ābeļziedi gājuši bojā piecdesmit -septiņdesmit procentu apjomā. Cietušas mellenes, zemenes, ķirši un citi augļkoki un krūmi. Dmitrijs Pavlovs Lendžu pagastā, raugoties uz savu dārzu, varbūt optimistiskāks.

“Kad bija vēsums vēl koki neziedēja, varbūt drusku bija apsaluši saldie ķirši, tā uz procentiem divdesmit-trīsdesmit”, stāsta Dmitrijs Pavlovs.

Latgalē ābeļu raža būs

Arī Augļkopju asociācijas pārstāvis, Jānis Batars, kurš arī audzē ābolus Rēzeknes novadā, atzīst, ka Latgalē ābolu raža būs.

“Pie mums nebija drastiski, kad ziedēja nebija, pirms ziedēšanas varbūt uz apakšējiem zariem, kaut kas ir nokosts, bet negribētos ticēt”, stāsta Jāns Batars.

Šogad gan audzētājiem jābūt īpaši uzmanīgiem no kraupja, laiks ir mitrs un silts, kas rada labvēlīgus apstākļus. Dmitrijs savu dārzu miglo.

“Tagad jāmiglo, tieši šodien arī miglojam. Tagad kraupja izplatība lieta varētu būt. Pirmās pazīmes augļiem ir tādi, melni punkti, tādas sēnes aug”, stāsta Dmitrijs Pavlovs.

Ziedēšanas laikā saimnieks neko īsti nevar iesākt, lai pasargātu savu dārzu. Dmitrijs vienā gadā gan mēģināja dārzu nosargāt no salnām, tomēr bez rezultātiem. Taču, lai izvairītos no dažādiem kaitēkļiem un slimībām, saimniekam jābūt vērīgam.

“Te ir bumbieru pangodiņš man dārza. Redziet! kukainis, maz pie mums, bet kaut kā tika manā dārzā, tagad bojā [augļus]. Mums nav speciālu līdzekļu, lai cīnītos. Izēd, kad ir zaļš auglītis. Kraupis, es skatos, ka pagaidām nav”, stāsta Dmitrijs Pavlovs.

Aizvadītajā gadā Dmitrija Pavlova dārzā tika ievākta raža tuvu pie 200 tonnām, vēl tagad glabātuvē ir saglabājušies pērnā gada āboli. Šogad uz tik lieliem apjomiem saimnieks necer. Tomēr, ar ko doties uz tirgu, noteikti būs. Jāteic, pircējs izvēlas produktu vispirms ar acīm, tāpēc āboliem jābūt skaistiem, īpaši iecienītas ir saldās šķirnes. Tāpēc šobrīd zemnieku saimniecībā “Ķirši” saimnieks piedomā pie sava dārza kvalitātes uzlabošanas, tiek eksperimentēts ar jaunā šķirnēm un garšām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti