Latgales amatnieki un mājražotāji pārorientējas uz interneta vidi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šogad atļauts rīkot Ziemassvētku tirdziņus, kas drīkstēs notikt "zaļajā režīmā". Starp tirgotājiem būs jāievēro trīs metru distance, un tirdziņu laukumus nāksies norobežot. Latgales mājražotāji un amatnieki atraduši arī citas iespējas preču pārdošanai.

Latgales amatnieki un mājražotāji pārorientējas uz interneta vidi
00:00 / 04:40
Lejuplādēt

„Vairāk tirdzniecība šobrīd notiek internetā un telefoniski, nav tā, ka tie tirdziņi man būtu aktuāli,”

pastāstīja Osvalds Skromāns, pinējs no Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta, pēc kura darbiem ir pieprasījums, taču viņa pinumi nerotās Ziemassvētku tirdziņu plauktus, un tā tas ir ne tikai šogad.

„Vēl vasarā, rudenī tas bija aktuāli, bet tagad – ziemā – es uz tirgiem nebraucu tieši aukstuma dēļ. Nostāvēt visu dienu ir sarežģīti. Tas, kas pērk, tam vienkāršāk, tas pāriet pa tirgu, nopērk un aizbrauc, bet tirgotājam ir grūtāk, tam visu dienu jānostāv salā. Man tirdzniecība ir no pavasara līdz rudenim, kad beidzas sīpolu, ābolu, sēņu raža. Tagad, pirms Ziemassvētkiem, manā gadījumā, pārdodu tikai suvenīrus, kādam vajadzīgi bija groziņi, kuros salikt dāvaniņas – tējas, kafijas, konfektes, bet tie ir nelielie pasūtījumi. To pasūtījumu nav daudz. Tāpēc vajag strādāt ziemā, lai vasarā būtu ko pārdot,” stāstīja Skromāns.

Podnieku aprindās šajā laikā jaušama lielāka rosība tieši pirms Ziemassvētkiem, taču arī viņiem tirdzniecība vairāk notiek interneta vidē, pastāstīja keramiķis no Krāslavas Valdis Pauliņš.

„Ziemassvētki būs, noskaņa jau ir. Ir kustība interneta veikalos. Ir tā, ka Latvijā kaut kur tie Ziemassvētku tirdziņi būs, pie mums tikai nevar vēl saprast – būs vai ne. Mums ir liels paziņu loks, mēs sazvanāmies, parādam darbiņus attālināti,” stāstīja Pauliņš.

Tiesa, šogad tirdzniecībai Latgalē klātienē, uz ko norādījuši paši amatnieki un mājražotāji, ir krietni mazāk iespēju. Ziemassvētku tirdziņu esamība reģionā līdz šim ir nenoteikta. Zināms, ka šāds tirdziņš būs Rēzeknē. To apliecināja tirdzniecības organizatore Gunta Grabuste. Tirdziņš gan notiks visai šaurā lokā.

„Tirgotāji zvana un grib pieteikties, bet pie mums diemžēl, lai nodrošinātu šo epidemioloģisko vidi, pilsētas centrā ir speciāli izveidoti tirdzniecības paviljoni, bet tie ir tikai 12.

Tie ir silti, aprīkoti ar elektrību, un visi šie kioski jau ir aizņemti abās tirdzniecības dienās. Tie, kas piedalīsies šajā tirdziņā, būs vietējie uzņēmēji un mājražotāji,” klāstīja Grabuste.

Daugavpils Māla mākslas centa vadītāja, keramiķe Nellija Dzalba šo gadu sauc par klusu. Viņa atzīst, ka iespēju tirgoties amatniekiem un mājražotājiem kļuvis mazāk.

„Mums nebija piedāvājumu piedalīties izbraukuma tirdziņos. Visi aktīvi piedalās interneta veikalos. Ja kādam ir pasūtījums, tad tikai pavisam neliels un tāds individuāls. Kā jebkurā jomā, arī pie mums viss ir apstājies. Domājam, protams, par studijas interneta lapas veidošanu, kā arī veikaliņu vērt vaļā,” norādīja Dzalba.

Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas biroja vadītājs un zemnieku saimniecības "Kurmīši" saimnieks Ivars Geiba Ziemassvētku tirdzniecības laiku raksturoja kā tādu, kurā nedrīkst apstāties. Pēc viņa domām, ir jāizmanto visas platformas un iespējas, lai darbotos un gūtu peļņu.

„Mājražotāji to apzinās un pastiprināti gatavo dāvanu komplektus, ko piedāvāt. Piemēram, caur Krāslavas Tūrisma informācijas centru vai interneta veikaliem. Arī Krāslavas Amatniecības centrs veido meistarklases un piedāvā iespēju pašu rokām izveidot savu dāvanu. Arī tie mājražotāji, kas atrodas tālāk no centriem, gatavo gan savu produkciju, gan dāvanu komplektus.

Šogad tā tendence ir uz gataviem dāvanu komplektiem. Vairāk jau visi virzās uz šo interneta vidi, veidojas kooperācijas.

Pašvaldības piedāvā savu platformu, iepazīstina ar savu mājražotāju produktiem, ir „Novadu garšas”,” stāstīja Geiba.

Viņš uzskata, ka Ziemassvētku laiks tomēr ir iespēja, lai iepriecinātu un nopelnītu. Geibas saimniecība „Kurmīši” nodarbojas ar zāļu tēju, sveču, garšaugu, eļļu un hidrolātu ražošanu. „Mūsu saimniecībā „Kurmīši”, salīdzinot ar septembri, šajā laikā pieprasījums pieaug četras līdz piecas reizes, tas ir par 400 līdz 500 procentiem vairāk. Ir, ko strādāt, un prieks, ka šī produkcija kādam tiešām sagādā prieku un arī patīk,” sacīja Geiba.

Zemnieka teiktajam pievienojas podnieks Valdis Pauliņš.

„Kustīgiem cilvēkiem viss notiek. Tie, kas grib ko dabūt, to dabūs, bet tie, kas grib pārdot, tie arī pārdos,” uzsvēra podnieks.

Latgalē pašlaik zināms, ka Ziemassvētku tirdziņš darbosies Rēzeknē 11. un 18. decembrī. Uz Rīgu Latgales amatnieki un mājražotāji šogad nepošas. Laiks tirgoties Latvijā pašlaik nav izdevīgs, neslēpj ražotāji, tos drīzāk varēs sastapt kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas Ziemassvētku tirdziņos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti