Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Pērn sarucis iedzīvotāju parādu skaits

Eiro fokusā

Apmēram 60% no Latvijā saražotā piena nozare eksportē

Latgalē lielāko daļu apstrādājamās zemes lauksaimnieki nomā

Latgalē lielāko daļu apstrādājamās zemes lauksaimnieki nomā (precizēts)

Pēdējo astoņu gadu laikā lauksaimniecības zemes cenas kāpušas vidēji 2,5 reizes. Joprojām liela daļa ražojošo lauksaimnieku spiesti zemi nomāt no zemes īpašniekiem, kuri ar šīs zemes apstrādi nenodarbojas. Lai palīdzētu ražojošajiem lauksaimniekiem iegādāties zemi, talkā nākusi valsts, palielinot šim nolūkam jau iepriekš kreditēšanas programmā noteikto kredīta limitu līdz 1 miljonam eiro. 

Pašlaik Latgales laukos ir pietiekami aktīvs lauksaimniecības zemes tirgus, jo attīstās gan esošās saimniecības, gan uzsāk darbu jaunie lauksaimnieki, uzskata aktīvs lauksaimnieks Latgalē un arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

"Šodien, pabraucot pa Latgales laukiem, mēs redzam, ka nesakoptu lauku ir aizvien mazāk. Parādās saimnieki, kas sāk no jauna nodarboties ar graudkopību, ar gaļas lopu audzēšanu.

Attīstās arī jau esošās piena lopkopības un graudkopības saimniecības. Redzam, ka pieprasījums pēc zemes arī pieaug. Protams, vēl straujāku attīstību neveica arī tas fakts, ka savulaik zeme nonāca ārzemnieku rokās un daļa tās ir apmežota. Ir situācija, ka šī te zeme mums ir jāņem atpakaļ vai nu nomā, vai arī jāizpērk jau par pavisam citām cenām," sacīja Trons.

Viņš uzsvēra, ka pēc deviņdesmitajos gados veiktās zemes reformas daudzi zemes īpašnieki nedzīvo Latgalē, bet piederošo zemi vai nu vispār neapstrādā, vai arī atdot nomā.

"Pēc mūsu aplēsēm aptuveni tikai 30% no zemēm, ko apsaimnieko lauksaimnieki ir īpašumā. Protams, lauksaimniekiem, kuri strādājuši ilgstoši, tur tā proporcija ir cita – 70 % īpašumā un 30% nomā. Runājot par nomas maksām – vai tās šobrīd ir adekvātas? Es teiktu, ka nē. Zemes tirgū valdošās konkurences dēļ tās paliek lielākas un tā cena, ko zemes īpašnieki prasa dažubrīd, ir neadekvāta," uzskata lauksaimnieks.

Pieaugot konkurencei lauksaimniecības zemes tirgū, zemes cenas kāpj ar katru gadu. Taču, kā uzsvēra Valsts zemes dienesta Nekustamo īpašumu Vērtēšanas departamenta pārstāvis Dainis Pavlovskis, katrā reģionā cena par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru atšķiras, un viszemākā tā ir Latgalē.

“Latgalē zemes tirgū darījumu skaita ziņā aktivitāte ir mazliet zemāka nekā citos reģionos, bet  zemes cenu līmenis katrā reģionā ir atšķirīgs. Dati liecina, ka  Latgalē lauksaimniecības zeme varētu maksāt ap 2 vai 2,5 tūkstošiem  eiro par hektāru.

Precizēta Daina Pavlovska norādītā vidējā cena par hektāru Zemgalē.

Salīdzinot, piemēram, ar blakus esošo Vidzemes reģionu tur cenas  ir par 500 eiro,  1 500 eiro lielākas.  Pašas dārgākās zemes ir Zemgalē, kur vidēja cena par hektāru var sasniegt pat 5 tūkstošiem eiro," atklāja Pavlovskis.

Lai palīdzētu Latvijas lauksaimniekiem iegādāties zemi, ir izveidots Zemes fonds. Ražojošo lauksaimnieku atbalstam darbojas valsts kreditēšanas programma, kur līdz šā gada februārim, zemes iegādei lauksaimnieks varēja ņemt 430 000 eiro lielu aizņēmumu. "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš uzsvēra, ka šo iespēju visu Latvijas reģionu lauksaimnieki arī aktīvi izmantoja.

“Zemes iegādes programmu mēs īstenojam kopš 2012. gada. Kopš šī laika ir piešķirti vairāk kā 2000 aizdevumu par kopējo summu virs 100 miljoniem eiro. Pēdējos gados līdz Covid-19, no 2017. līdz 2019. gadam, katrā gadā mēs izsniedzām vidēji 300 aizdevumus un tie ir 13–14 miljoni gadā. Un par šo finansējumu lauksaimnieki ir iegādājušies aptuveni 5000 hektārus zemes. Šī  programma ir populāra visos reģionos, bet līdz šim vairāk klientus mēs varējām novērot Zemgalē arī Kurzemē. Tur bija vidēji 20 līdz 30%  no kopējā  klientu skaita. Latgalē mazliet mazāk – ap 15%, bet pēdējā gadā redzam, ka šī iegādātās zemes platību daudzums pa visiem novadiem izlīdzinās," klāstīja Bērziņš.

Ņemot vērā to, ka daudzi lauksaimnieki jau sasnieguši valsts kreditēšanas programmā pieejamo kredīta limitu – 430 000 eiro, februārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei. Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute  uzsvēra,  ka aizņēmuma limits zemes iegādei palielināts līdz vienam  miljonu eiro.

“Tā kā Eiropā ir brīvais tirgus un citu ES dalībvalstu zemnieki drīkst pirkt pie mums zemi un savās bankās viņi šo te aizdevumu var saņemt par ļoti zemiem procentiem, tās likmes ir stipri zemākas nekā pie mūsu komercbanku piedāvātās likmes.

Mēs tad labāk balstām savus zemniekus, ļaujam viņiem izmantot šo te atviegloto kredītu un iespēju iegādāties lauksaimniecības zemi, lai tā paliek mūsu Latvijas iedzīvotāju īpašumā," teica ministrijas pārstāve.

Pašlaik Latvijā brīvas lauksaimniecībā izmantojamās zemes praktiski nav. Tā ir vai nu īpašumā, vai nu nomā. Savukārt lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas pēdējo astoņu gadu laikā ir augušas divas ar pusi reizes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt