"Interesenti iepazītas ar konkursa nolikumu, izvērtē savas iespējas. Svarīgs šī projekta nosacījums ir biznesa ilgtspēja, tam ir paredzēta arī trīs gadu pārraudzība. Cilvēkam ir jārēķinās, ka vismaz trīs gadus šim biznesam ir jāiet uz augšu," stāstīja Latgales plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska.
Uzņēmējdarbības veidi, ko pretendenti vēlētos sākt, atšķiras pa novadiem – vienuviet ir brīva niša ēdināšanas nozarē vai skaistumkopšanā, bet citviet - tūrisms, aktīvā atpūta vai kas cits.
"Reemigranti, atrodoties un strādājot ārzemēs, daudz ko aizgūst no ārzemēm, un patīkami, ka viņi šīs jaunās idejas vēlas īstenot pie mums Latvijā.
Galvenais priekšnosacījums, lai piedalītos šajā projektu konkursā, ir izdeklarēšanās brīdis.
Reemigrantam būs jāpierāda, ka viņš vismaz trīs gadus bija izdeklarējies no valsts vai arī ir atgriezies, bet ne vairāk kā gadu," uzsver reemigrācijas koordinatore.
Liela daļa no ārzemēs dzīvojošajiem gan nav bijuši izdeklarējušies no savas iepriekšējās dzīvesvietas, lai saglabātu saikni ar Latviju, ar pašvaldību, lai varētu turpināt saņemt pakalpojumus, iekārtot bērnus bērnudārzā vai skolā.
"Jāņem vērā, ka 50% no granta apmēra mājās pārbraukušajam uzņēmējam būs jāiegulda pašam. Ja viņš pretendēs uz 9000 eiro, tad jāiegulda būs 13,5 tūkstoši eiro un valsts līdz gada beigām viņam atgriezīs šos 9000 eiro," skaidroja Leščinska.
Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne norādīja, ka šis projekts patlaban ir gana svarīgs, jo cilvēki turpina izbraukt no valsts, bet ir arī piemēri, kad tie atgriežas. Tā, piemēram, ar reemigrācijas koordinatora līdzdalību atpakaļ Latgalē ir atgriezušās 20 ģimenes.
"Tā kā Latgales reģionā prioritāte ir uzņēmējdarbības attīstība, tika domāts par tautiešiem ārzemēs, jo daudziem no viņiem ir pieredze, strādājot privātos uzņēmumos. Viņi šīs savas iemaņas varētu lietišķi izmantot arī pie mums reģionā.
Tāpēc bija doma par to, ka viņi varētu atgriezties ar šīm zināšanām, un tas, ar ko mēs no valsts un reģiona varētu palīdzēt, būtu šis grants tieši uzņēmējdarbības attīstībā.
Tāpēc patlaban arī ir izsludināts šis konkurss, kura ietvaros mēs ceram saņemt pēc iespējas vairāk ilgtspējīgu biznesa ideju, kas radīs jaunas darba vietas pašvaldībās un sniegs pienesumu gan pašam reemigrantam, gan Latgales reģionam kopumā," stāstīja Leščinska.
Arī Maija ar ģimeni nesen no ārzemēm ir atgriezusies uz Rēzeknes novadu. Viņa plāno pieteikties konkursam.
"Mums tas ir ļoti svarīgs, jo, atgriežoties Latvijā, mēs braucām ar mērķi sākt savu uzņēmējdarbību Latgales reģionā, bet sakrāt pilnu finansējuma summu mēs diemžēl nevarējām. Un, kad izsludināja šo konkursu, tas bija tāds mudinājums, ka mēs to varam darīt, ka būs iespēja sākt savu uzņēmumu šeit Latvijā, atgriežoties no ārvalstīm," stāstīja Maija.
Patlaban viņa jau pilda pieteikšanās veidlapas un anketas. Savu biznesa ideju sieviete gan pagaidām neatklāj.
"Strādājot vairākās vietās kopā ar latviešiem, kuri dzīvo ārvalstīs, vienmēr ir ticis runāts, ka atgriezīsimies Latvijā un sāksim savu uzņēmumu. Tad ir visādas idejas un ir tie plāni, bet nevienam nav resursu, lai to izdarītu. Bet, kad ir tāds konkurss, tad varbūt cilvēki padomās, ka, tiešām, ja viņiem ir tas atbalsts no valsts un viņi var to uzņēmējdarbību sākt, varbūt ir vērts mēģināt atgriezties."
Pirmās konkursa nedēļas laikā pieteikumi biznesa idejām Latgalē pagaidām nav saņemti. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš noslēgsies 25.septembrī.
