Latgale ir pirmais priekšpostenis gan Krievijas tūristam, dodoties ceļā tālāk pa Eiropu, gan arī Polijas tūristam, kas uz Krieviju kā galamērķi ceļo caur Latgali. Savulaik tieši uz Krieviju un Sanktpēterburgas reģionu Latgales tūrisma industrijas pārstāvji lika lielas cerības un izstrādāja īpašus mārketinga plānus.
Šobrīd, lai atjaunotu tūristu plūsmu no kaimiņzemes, nostrādā tikai individuālie sakari.
„Ja es pazīstu Ivanu vai Andreju un saku, ka vari braukt droši, tad viņi pie manis brauks,” secina Latgales tūrisma jomā strādājošie un mēģina izprast, vai Krievijas rubļa devalvācija pozitīvi vai negatīvi atsauksies uz Krievijas tūristu interesi par Latgali un Latviju kopumā.
To, ka Krievijas tūrists ir prasīgs, bet brauc uz Latgali labprāt, secina Latgales lauku viesu mājas saimniece Inese Jēkabsone. Tiesa, šogad jau manāms kritums, lai arī pašu bizness no tā cietīs par nedaudziem procentiem, tomēr svarīgi, kas notiek tālāk, uzsver viesu mājas saimniece.
Šobrīd, lai arī Krievijas tūristu plūsma Latgalē mazinājusies, protams, ne tik izteikti, kā to jūt Rīgas lielie tūrisma uzņēmumi, lai uzturētu sakarus un vilinātu Krievijas tūristus, visdrīzāk iedarbosies individuālie sakari, secina portāla Baltictravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.
Tūrisma aģentūras „Taka” vadītājs Rolands Gradkovskis arī pārliecināts, ka strādās tikai individuālā sadarbība ar Krievijas tūristiem, jautājums vai finansiāli tie, kas jau brauca, vēl varēs atbraukt, piemēram, uz Latgali.
Uz kursa svārstībām Latgales tūrisma jomā strādājošie raugās dažādi, tas var sekmēt Krievijas tūristu plūsmu uz Latgali vai Latviju kopumā, tā uzskata arī Latgales Plānošanas aģentūras pārstāvis Edgars Kluss un tūrisma speciālists Aivars Mackevičs. Bet tikpat labi Latgale var palikt un jau paliek zaudētājos, šādu viedokli izsaka Daugavpils tūrisma informācijas centra vadītāja Lolita Kozlovska. Jau šobrīd, piemēram, Daugavpilī var just tūristu naudas samazinājumu un ne tikai no Krievijas, bet politisko nesaskaņu dēļ arī no Polijas.
Cik liels zaudējums no sankcijām būs Latgales tūrisma pakalpojumu jomai, arī veikalu vai kafejnīcu saimniekiem un vietējo produkciju ražotajiem, būs redzams gada beigās, kad visi dati tiks apkopoti.