Latgalē daļa mājražotāju dārdzības dēļ mazina ražošanas apjomus

Pieaugot energoresursu, degvielas un arī pārtikas ražošanai nepieciešamo izejvielu cenām, mājražotāji Latgalē ar bažām raugās nākotnē – vieni domā, vai atteikties no daļas produkcijas, citi krasi samazinājuši ražošanas apjomu.

Ludzas vecpilsētā nelielajā veikaliņā ar latgalisku nosaukumu "Cymuss" nu sešus gadus tiek tirgota Latgales mājražotāju produkcija. Veikala saimnieks Ēriks Kondrāts atklāja, ka pagaidām tirgotāju skaits nav mazinājies, pārsvarā te savu preci piedāvā jau zināmi mājražotāji.

Sulu, zāļu tēju, kafijas, "šmakovkas" un lauku alus cenas pagaidām nav mainījušas, toties dārgāka kļuvusi gaļa un siers.

"Veikalu mēs atvērām 2016. gada augustā. Doma bija tāda, un tā palikusi arī līdz šim brīdim, ka mēs pārdodam vietējo produkciju. Lokālā prece. Pamatā no Ludzas novada, bet ņemam arī no citām Latgales vietām. ZS "Kotiņi" mums lielu pienesumu deva, kad sāka ražot produkciju priekš pārdošanas iedzīvotājiem," stāstīja Kondrāts.

"Cymusa" plauktos ik pa laikam parādās arī mājražotājas Mārītes Kronbergas ceptie speķa pīrādziņi. Pašlaik viņa vēl domā, vai arī turpmāk savu produkciju realizēt caur veikalu, jo tad cenai klāt nāk vēl arī uzcenojums.

"Man ir dzīvoklis Ludzas centrā. Man ir Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja, ka es varu cept. Viss sākās ar piparkūkām, bet pārsvarā ir speķa pīrādziņi un tortes uz pasūtījumu. Cenas mazliet pacēlu pēc jaunā gada, tad, kad elektrība palika dārgāka. Cilvēki pajautā cenu un tad saka, ka padomās. Tā ir Latgale, Ludza. Tādas cenas kā Rīgā es nevaru uzlikt, kaut gan tas ir roku darbs, es taisu tādu pašu torti, kā meitenes taisa Rīgā. Ludzā ir mazāka maksātspēja," klāstīja Kronberga.

Viņa atzina, ka pagaidām nodokļus var nomaksāt, jo strādā pamatdarbā, kur darba devējs samaksā sociālo nodokli, taču energoresursu un izejvielu cenu kāpums jau licis domāt par iespējamo sortimenta maiņu.

"Man viss darbojas ar elektrību. Siltajam ūdenim – boilers, cepeškrāsns arī elektriskā. Jā, dārgāk ir. Tagad, tiesa, vēl bija valsts atbalsts, tūlīt tā nebūs, un tad es izjutīšu, par cik tas ir dārgāk.

Protams, sēdēšu, skaitīšu produktus, kalkulācijas veikšu, vai tas man ir izdevīgi. Varbūt kaut ko necepšu," sprieda mājražotāja.

Lai arī pašlaik vērojams straujš piena cenu kāpums, Baiba Viļuma no Rēzeknes novada "Ceļtekām", kur jau sešus gadus nodarbojas ar dažādu sieru gatavošanu, pašlaik ražošanu ir samazinājusi līdz minimumam. Tam par iemeslu kalpo arī elektrības un degvielas cenas kāpums.

"Mēs savu darbību esam ļoti, ļoti samazinājuši. Mums izdevumu kļuvis daudz vairāk, nekā mēs to cenu pircējiem varam pacelt. Mums siera cena bija 7 eiro par kilogramu, tagad ir 8 eiro. Jāmaksā par elektrību, ledusskapjiem, jo saražoto produkciju vajag uzglabāt. Aizbraukt uz tirdziņu – vajadzīga degviela," stāstīja Viļuma.

Pērn Latvijā darbojās ap 1500 mājražotāju. Visplašāk pārstāvēta dārzeņu, augļu un ogu pārstrāde. Tad seko dažāda veida gaļas, desu un kūpinājumu , arī piena produktu, zivju, maizes un miltu izstrādājumu, medus produktu ražošana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt