Pēdējos 20 gadus olimpiskajās spēlēs bijuši pārstāvēti tikai trīs laivu ražotāji - Portugāles “Nelo”, Polijas “Plasex” un Slovākijas “Vajda”, kā arī Vācijas valsts rūpnīca “FES”, kura ražo bobslejus, velosipēdus un citu aprīkojumu tikai saviem sportistiem (citas valstis var cerēt tikai uz īri).
2015.gada airēšanas pasaules čempionātā (PČ) Latvijas uzņēmums SIA “Prestol Kompozits” bija vienīgais no laivu ražotājiem, kas spēja izturēt stingrās plaģiāta pārbaudes un saņemt sertifikāciju dalībai Rio olimpiskajās spēlēs. Laivas tiek mērītas piecās dažādās vietās un ūdenslīnijas attālums starp diviem punktiem nedrīkst sakrist ar citu ražotāju laivām, portālam lsm.lv pavēstīja “Prestol Boats” pārstāvis Oto Dzenis.
Mangaļsalā bāzētās ražotnes sasniegums ir piecu gadu ieguldīts darbs, kam koncentrēti teju visi resursi šajā gadā. Lai izietu sertifikāciju, ievērojami samazināti ražošanas apjomi un strādāts tikai vienam mērķim. Astoņu cilvēku komandā gandrīz visi ir bijušie airēšanas profesionāļi, taču vairums projektēšanas darbu veikti digitālā vidē, mēnešiem eksperimentējot un testējot neskaitāmus laivu modeļus.
Olimpiskajās spēlēs startē 128 smailes, un maz ticams, ka jau 2016.gada augustā uz Rio kāds no atlētiem sēdīsies Latvijā ražotā laivā, taču sertifikāts paver plašas iespējas strādāt līdz Tokijas olimpiādei 2020.gadā. Uzlīme laivā ir kā caurlaide arī dalībai katru gadu notiekošajā PČ, kurā startē 8000 laivas.
To, ka iegūtajam sertifikātam ir milzīga nozīme, Oto Dzenis sapratis jau uzreiz pēc pārbaudījumu izturēšanas - pieticis, ka atzinīgus vārdus pēc testa brauciena izteica leģendārais krievs Maksims Opaļevs, lai apkārtējo valstu pārstāvji ieinteresētos par laivu iegādi savām izlasēm.
Nākamgad PČ ar Latvijā ražotajām laivām varētu startēt Latvijas, Igaunijas, Ungārijas, Polijas, Turcijas un citu valstu komandas. Uzņēmums veicis arī kanoe laivu sertifikāciju un plāno pievērsties arī divvietīgo laivu segmentam. Tiek ražoti arī SUP dēļi, kuriem paredz nākotni arī olimpisko spēļu programmā, tāpēc Latvijai varētu būt līdzīgas iespējas, kā debitējot BMX. “Prestol Boats” dēļi piemēroti gan 8-10 kilometru garajām distancēm, gan 300-1000 metru sprintiem.
Sadarbojoties ar sporta veidu federācijām, SIA “Prestol Kompozits” strādā arī pie bobsleju un kamaniņu ražošanas, jo pierādījis, ka spēj kvalitatīvi strādāt ar modernajām oglekļa šķiedras tehnoloģijām. Tiek ražotas arī jahtu detaļas un pārdoti kompozītmateriāli citiem ražotājiem.
Aptuveni 10 procenti saražoto laivu paliek Latvijas tirgū, taču jau tagad netrūkst valsts čempionu, kas uzvaras izcīnījuši ar “Prestol Boats” gludūdens laivām. Labākie airētāji ir Aivis Tints, Ansis Grišāns, Digna Tuča, Arvis Iljins, Miķelis Ežmalis. Arī citi airētāji var pretendēt nākamajā gadā startēt komandā, taču galīgo sastāvu rādīs pirmssezonas treniņnometnes.
“Laivai jābūt pēc iespējas stabilākai, lai sportists domātu par airēšanas tehniku, nevis par līdzsvaru. Tad būs simtprocentīga atdeve un koncentrēšanās sacensībām,” uzņēmuma nostāju pauž Oto Dzenis. Tāpēc uzņēmuma ražotajām laivām ir nedaudz platāks vidus, bet šaurāki gali, lai saglabātu vismazāko ūdens pretestību uz katru izspiestās virsmas kvadrātcentimetru.
5,2 metrus garās laivas masa ir 12 kilogrami (kanoe - 14 kg), un tā spēj sasniegt 24 kilometru stundā lielu ātrumu. Platākā vieta ir 41 centimetrs (kanoe - 35 cm), tāpēc ar gludūdens laivu nav iespējams braukt stundām ilgi. Smaile piemērota līdz 30 kilometru airējienam, kanoe - 20 kilometriem.
No deviņiem uzņēmuma ražotajiem modeļiem divi ir akreditēti olimpiskajām spēlēm, savukārt pārējie paredzēti tūrismam, treniņiem un veselībai. Piemēram, fitnesa laivas, kuras īpaši populāras ir Spānijā, cilvēki iecienījuši ne tikai sportošanai, bet arī veselībai un atpūtai, pēc darba dienas noairējot, piemēram, piecus kilometrus 40 minūšu treniņā.
Tomēr pamatvirziens ir profesionālas sporta laivas. Labas laivas cena pasaules tirgū ir ap 2 500 eiro. Lai saražotu vienu laivu, Latvijas uzņēmumam nepieciešamas trīs dienas, nedēļā iespējams izgatavot no 10 līdz 15 laivām.
Pērn pārdotas 86 iepriekšējā gada modeļa laivas, no kurām divas trešdaļas bijušas lētākie ražojumi. Savukārt šogad ražošanas sašaurināšanas dēļ pārdotas vien 28 laivas, taču gandrīz visas - 2015.gada kvalitatīvais modelis. Gadu kopumā varētu noslēgt ar 35-40 pārdotām laivām, vērtē Oto Dzenis.
Uzņēmums nenožēlo, ka atteicies no 2013.gada modeļu pārdošanas un visus darba resursus koncentrējis jaunajam modelim, lai izturētu olimpisko spēļu kvalifikāciju. Arī klientiem, kuri nav varējuši iegādāties veco modeli, tagad ir iespēja nopirkt kvalitatīvāku modeli.
2016.gadā plānots saražot 200 gludūdens sporta laivas, nedaudz mazinot portugāļu (3000 laivas), poļu (1000 laivas) un slovāku (1000 laivas) ražotāju tirgus daļas.
