„Te tā kūdra ir izdegusi līdz minerālgruntij un saknes apdegušas,” rāda Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Jānis Upens. Nopietnākās ugunsgrēka sekas skatāmas diezgan patālu no Strenču – Valkas šosejas mežā, kur izdeguši gandrīz seši hektāri priežu meža.
„Tagad mums, kā ārsti saka, ir tas nogaidīšanas periods. Skatīsimies, kas no kokiem būs augtspējīgi, tos atstāsim, kas būs zaudējuši augtspēju, tos vāksim ārā. Tiešie zaudējumi jau bija nodrošināt uzraudzību, konkrēti šim ugunsgrēkam ir patērētas pāri par 300 cilvēkdienu, tie ir tiešie zaudējumi, kas uzreiz bija. Pēc šādām nelaimēm mežā aktivizējas arī visi kaitēkļi, kas ir mežā,” stāsta Upens.
Dzēšanas darbus apgrūtināja tas, ka šis meža masīvs ir tālu no ceļa un bija grūti te piekļūt: „Šeit ūdens atvešana, gan pa perimetru apkārt apbraukšana ir ļoti problemātiska. Daudz darba bija jāveic, cilvēkiem nesot rokās laistāmos, ar lāpstām rokot. Palīdzēja Valmieras Zemessardzes bataljons. Šajā ugunsgrēkā uzraudzība un dzēšana pēc tam notika piecas dienas.”
Liktenīga sakritība - tepat netālu gan ir arī ugunsnovērošanas tornis, taču cilvēks, kas te veic novērojumus, strādāja tikai līdz 15.augustam.
Meža dienestā skaidroja – finansējums pārtērēts un līdzekļu trūkums liek samazināt torņu sargus. Savukārt mežsaimniecības speciālisti vērtē - ja laikus pamanītu, nebūtu izdegusi tik liela platība.
„Šeit to laicīgi neatklāja, jo tas pietiekoši tālu no ceļiem un iedzīvotājiem. Tas jau bija izpleties, un ierobežošana arī bija grūtāka. Pārējās vietas ir izdevies atklāt laicīgāk,” norāda Upens.
Bet šis nav vienīgais meža ugunsgrēks Austrumvidzemes mežsaimniecības teritorijā. Strenču meža iecirkņa vadītājs Gints Žeigurs savukārt rāda kādu priežu jaunaudzi, no kuras daļa vairs nekad nebūs mežs: „Ko lai saka - jaunaudze ir pagalam, meža vairs nav. Tas nozīmē, ka šinī vietā tas ir jāstāda atpakaļ. (..) Šie nav mazi kociņi, bet daļa no liela meža, ko mēs cirstu pēc 70-100 gadiem. No tās puses rēķinot, tie ir daudz lielāki izdevumi.”
Pēdējā desmitgadē šis augusts ir bijis viens no sausākajiem. Līdz ar to sēņotājiem uz mežu ir velti doties, bet ogotāju jau netrūka – gan to, kas mellenes lasīja savam priekam, gan arī peļņai.
Runājot par ugunsgrēku iemesliem, meža darbinieku viedoklis ir viennozīmīgs: „Tas ir 100% gadījumos, ka šo ugunsgrēku izcelsme ir cilvēka nevērīga attieksme ar uguni.”
Akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” informācija liecina, ka tikai apmēram 0,1 procents no mežu ugunsgrēku iemesliem nav saistīts ar cilvēka rīcību. Un, kā vērtē meža darbinieki, lietavas, kas pārstaigājušas Latviju, ne visur ir vienlīdz mazinājušas ugunsbīstamību. Tās drīzāk vien ir skārušas augsnes virskārtu, un saulainās dienās mežs atkal ir sauss.
