Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Valdība un pašvaldības panāk kompromisu par budžetu

Lai saņemtu aizdevumus, pašvaldībām vajadzēs līdzfinansējumu

Pašvaldībām investīciju projektiem, kuru īstenošanai tiks ņemti aizņēmumi, būs jānodrošina 25% līdzfinansējums. Tiesa, prasības būs atvieglotākas gadījumā, ja uz parāda tiks renovētas izglītības iestādes – pašvaldības atbrīvos no līdzfinansējuma vai arī tam būs jābūt 10% apmērā. To paredz valdības pārstāvju un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) otrdien, 5. martā, panāktā vienošanās, kas vēl jāapstiprina valdībā.

Kaut Latvijas skolas skolēnu trūkuma dēļ jāoptimizē, lielā daļā Latvijas pašvaldību problēmas sagādā vietu trūkums bērnudārzos. Šis deficīts īpaši jūtams Pierīgas pašvaldībās, taču līdzīgi ir arī citviet. Vēl pērn daudzviet tika sāktas šo izglītības iestāžu pārbūves, īpaši domājot par bērnudārzniekiem, tomēr, ievelkoties jaunās valdības apstiprināšanai un šā gada budžeta sagatavošanai, piesaistīt līdzekļus tam nepaspēja. Šiem mērķiem pašvaldība lūdza iespēju aizņemties naudu, nepiesaistot savu finansējumu, taču to valdība neatļāva.

Pašvaldībās uzsver – kaut šogad vietvaru nodokļu ieņēmumi un dotācijas plānotas teju pusotra miljarda apmērā, naudas prasītajam līdzfinansējumam daudziem nav.

Šis jautājums arī kļuva par centrālo otrdien notikušajās LPS pārstāvju sarunās ar premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"), mēģinot vienoties par nākamā gada budžetu.

"Izglītībai mums nav iespēju pat vienu projektu realizēt. Katrs no šiem projektiem skar lielu skaitu bērnu, audzēkņu, viņu vecāku, skolotāju," teica Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Tikmēr Ādažu novada domes vadītājs Māris Sprindžuks atzīmēja: "Pierīgā cilvēki vienkārši paliek bez pakalpojuma. Viņiem ir jābrauc kaut kur uz citu teritoriju, tālāk no Rīgas, lai meklētu šo pakalpojumu sniegšanas vietu. Tas nav risinājums, mēs vienkārši demotivējam šīs ģimenes patiesībā pēdējā attīstības teritorijā, kas ir palikusi Latvijā."

Finanšu ministrija (FM) gan brīdina - pašvaldību iespējas aizņemties nevar būt bezgalīgas.

"Mūsu bažas ir par to, ka, sasniedzot šos finansējumu griestus, būs apdraudēts līdzfinansējums Eiropas fondiem [..].

Kādu savu ambīciju rezultātā mēs nevaram finansēt tos projektus, kas ir no Eiropas. Tas nebūtu pieļaujami," teica finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

Kompromiss tomēr tika atrasts. Pašvaldības varēs aizņemties bērnudārzu attīstībai, paredzot 10% savu finansējumu, ja to atbalstīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Izglītības un zinātnes ministrijas. To izglītības iestāžu atjaunošanai, kuras ir avārijas stāvoklī, līdzfinansējumu nevajadzēs. Savukārt pārējiem investīciju projektiem, kuru īstenošanai tiks ņemts aizņēmums, būs nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums 25% apmērā.

"Mēs esam nonākuši pie kopsaucēja. Vai tas ir ideāls? Nē! Bet vai tas ir tāds, kas visām pusēm pieņemams? Tā arī mums šķiet. Tāpēc es valdībā aicināšu apstiprināt to, ko šodien esam panākuši," teica premjers.

"Tas [rezultāts] nav apmierinošs, bet, lai izkustētos no nulles punkta, kas ir šobrīd, pašvaldības bija atbildīgas, jo, nepieņemot valsts budžetu, mēs attīstību bremzējam.[..] Šeit bija vajadzīgs risinājums," atzina LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Otrdien panākto vienošanās un domstarpību protokolu ar Latvijas pašvaldībām, kas ir solis tuvāk budžeta apstiprināšanai, jau trešdien, 6. martā, skatīs valdība.

KONTEKSTS:

FM iepriekš norādīja, ka pašvaldību aizņēmumi ņemti ne tikai dažādu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu projektu realizēšanai, bet arīdzan pašu vietvaru izlolotu būvprojektu īstenošanai. Dažas pašvaldības vēl arvien turpina atmaksāt aizņēmumus, kas ņemti pirms iepriekšējās pašvaldību reformas. FM vēlējās prasīt pašvaldību līdzfinansējumu, lai pamudinātu vietvaras rūpīgāk izvērtēt vērienīgās ieceres.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti