Krievijas embargo lielai daļai pārtikas produktu ir izveidojis piena pārprodukciju Eiropas Savienībā, pamatīgi nocērtot arī piena iepirkuma cenu. Kopš embargo sākuma 2014.gada augustā piena cena ir nokritusies par trešdaļu. Taču, ja Krievija embargo pagarinās līdz 2017. gada beigām, tā varētu samazināties pat uz pusi.
“Piena iepirkuma cena turpina savu lejupslīdi neglābjami, un tas ir saistīts ar globālo tirgu, un nevar šeit vainot Latvijas vai Lietuvas, vai Igaunijas piena pārstrādi. Tā vienkārši ir situācija, ka pēc tirgus cenām gatavam produktam, tajā skaitā industriālajam, mēs vienkārši nevaram samaksāt vairāk zemniekam. Līdz ar to ir nākamais jautājums, cik ilgi piena ražotājs šādu situāciju var izturēt,” situāciju raksturo Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Zemkopības ministrija valdībai ir piedāvājusi vairākus priekšlikumus, kā palīdzēt piensaimniekiem. No tiem visdārgākais būtu samazināt PVN likmi svaigpienam un piena produktiem, kas budžetam izmaksātu 20 miljonus eiro.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) iesaka vērtēt ne tikai izmaksas, bet arī labumu, ko dotu samazinātā PVN likme. “Jābrauc, jāskatās, puse Eiropas valstu to pielieto. Taču nevar būt, ka Vācija un visas šīs lielās valstis nezina, ko viņas dara. Laikam viņas zina, ko viņas dara un kāds no tā ir labums cilvēkiem ar drusciņ zemākiem ienākumiem. Viņi varbūt vairāk patērēs to produktu, varbūt labāku patērēs, varbūt jutīsies labāk,” saka ministrs.
PVN likmes samazināšanu pienam vērtēs Finanšu ministrija, taču pagaidām finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) ir skeptiska. Viņa vairāk liecas par labu citam Zemkopības ministrijas priekšlikumam – atbalstīt lielos eksportētājus jaunu tirgu meklēšanā. “Jāvērtē, protams, vai, samazinot PVN, nesanāks tā, ka šis atbalsts beigās nenonāk ražotājiem, kādam starpniekam, piemēram, tirgotājam. Man daudz simpātiskāki šķiet pasākumi, kas palīdz uzņēmumiem iekarot jaunus tirgus. Par pievienotās vērtības nodokli dažādi pētījumi līdz šim jau ir bijuši, un tas viedoklis nav viennozīmīgs, vai tas ir pats efektīvākais atbalsta veids. Man šķiet, ja valsts vispār grib kaut ko atbalstīt, tad atbalstam ir jābūt mērķētam,” saka Reizniece-Ozola.
Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks atzīst, ka nozarē par PVN samazināšanu pienam arī domas dalās, lai gan lielākā daļa to atbalsta, jo varētu palielināt vietējā piena noietu. Šolks gan īpaši atbalsta valsts palīdzības sniegšanu lielajiem piena produktu eksportētājiem, jo Eiropas Savienības likumi dažādus šobrīd esošus atbalsta pasākumus ļauj izmantot tikai mazajiem uzņēmumiem, kamēr eksportspējīgākie paliek bešā.
“Šī ir ļoti svarīga lieta, un ļoti labi, ka tam ir pievērsta uzmanība. Mēs kopā ceram, ka valdības līmenī tiks rasts kāds risinājums, kas nebūs galīgi pretrunā ar Eiropu, bet tajā pašā laikā ļaus mūsu piena pārstrādātājiem ar atbalstu iekarot vienu vai otru eksporta tirgu,” saka Šolks.
Pagaidām valdība Zemkopības ministrijas priekšlikumus ir pieņēmusi zināšanai, taču to īstenošana dzīvē būs atkarīga no budžeta sarunām.
