Eiro fokusā

Krāslavas novada Kalniešu pagastā top jauna alkohola ražotne

Eiro fokusā

Aug uzņēmēju un iedzīvotāju interese par saules paneļiem

Pieaug koksnes šķeldas cena, apkure ar šķeldu ir 5 reizes lētāka nekā ar dabasgāzi

Lai arī šķelda sadārdzinās, tas joprojām ir lētākais kurināmais

Latvijā joprojām lētākais vietējais kurināmais ir koksne un tās blakusprodukts – šķelda. Tā ir videi draudzīga, un vēl svarīgāk – tas ir atjaunojamais resurss. Pērn samazinājies koksnes šķeldas imports no Baltkrievijas, arī šķeldas cenas ir palielinājušās, tomēr tās krietni atpaliek no citu energoresursu cenām. Ir pašvaldības, kas gāzes apkuri aizstājušas ar šķeldas apkuri.

Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols vērtēja – Latvijā šķelda bija, ir un būs, jo tas ir atjaunīgais dabas resurss un arī Latvijas eksportprece.

"Tas ir normāls ražošanas blakusprodukts tai koksnei, kuru nevar izmantot citādi un kura aiziet enerģētikai. Ja mēs runājam par eksportu, tad pēdējos gadus tas ir audzis. 2019. gadā eksportēja 1 800 000 tonnas gadā, 2020. gadā – 1 740 000 tonnas un pagājušajā gadā ir novembra dati  – 1 700 000 tonnas. Šķelda ir diezgan  mazblīvs produkts, līdz ar to viņu tālu neved, tā ir pamatā Skandināvija un Vācija. Attiecībā par patēriņu,

Latvija var nodrošināt ar šiem koksnes enerģijas produktiem, kas ir šķelda un granulas, praktiski visu Latvijas siltumpatēriņu,"

sacīja ZM pārstāvis.

Latvijā koksnes šķeldu arī ieved. 2019., 2020. gadā Latvija importēja ap 800 000 tonnu, pērn – tikai  320 000 tonnu šķeldas.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss skaidroja, ka pērn ievērojami no Baltkrievijas samazinājies lētās šķeldas imports, ko plaši izmantoja pašvaldību katlu mājas. Ja pērn 1 megavatstunda (MWh) siltuma maksāja 14 eiro, tad šobrīd cena ir 25 eiro.

"Baltkrievija ir diezgan liela koksnes pārstrādātāja valsts, bet tajā vēl joprojām nav attīstījusies blakus produktu pārstrāde, un viņi savu siltumu, manuprāt, lielākoties iegūst, izmantojot Krievijas gāzi, nevis savu vietējo atjaunojamo resursu. Ja runājam par 2021. gadu, tad pirmajā pusgadā mēs turpinājām iegādāties šķeldu ierastajos līmeņos. Bet otrajā pusgadā, pateicoties daudziem faktoriem, tai skaitā ģeopolitikai, tai skaitā banku vēlmei neapkalpot naudas pārskaitījumus uz Baltkrieviju, tai skaitā Latvijas stingrāku raudzīšanos uz šķeldas kvalitāti, faktiski varētu teikt, ka decembrī šis šķeldas imports ir apstājies. Sākot ar šī gada sākumu, arī baltkrievi ir ieveduši papildus ekonomisko bremzi koksnes produktu eksportam, tai skaitā šķeldai izvedmuita ja sasniedz 5 eiro uz MWh koksnes kurināmajam.

Tā iemesla dēļ cerēt, ka Baltkrievijas šķelda vēl joprojām būs lēts izejmateriāls, lēts kurināmais, nav pamata," klāstīja Klauss.

Rēķinot kurināmā izmaksas, Karostā Liepājā, kur līdz šim kā kurināmais tika izmantota dabasgāze, tika uzstādīta Jelgavā ražota konteinera tipa koksnes šķeldas katlumāja. Uzņēmuma "Liepājas enerģija" valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons vērtēja, ka risinājums ir videi draudzīgs un ekonomiski izdevīgs – apkures izmaksas ir apmēram piecas reizes mazākas, tomēr jāņem vērā, ka šķeldas apkurei ir mazāka jauda.

"Mēs tādā veidā apsildām 45 daudzdzīvokļu ēkas. Arī ražošanas objektus, teiksim, jauns ražošanas objekts "Jensen Metal" pieslēdzās, bērnudārzs un skola. Šķelda ir vismaz piecas reizes lētāks kurināmais nekā gāze. Pārējā pilsētas daļa, Liepājas centrs, ziemeļu un dienvidrietumu daļa, mēs apkurinām ar šķeldas katlumāju, kas nodrošina visu pilsētu līdz 0 grādiem temperatūras. Ja temperatūra pazeminās, tad mums nepieciešams papildu gāzes jaudu pieslēgt klāt.

Tomēr redzam šķeldas kvalitāti – ir palielināts mitrums, nevaram iegūt to jaudu, kas ir plānots.

Pagājušā gada pavasarī iepirkums bija no 10 līdz 15 eiro par MWh, skatoties uz šodienu, tas ir no 25 līdz 30 eiro par MWh," sacīja Jansons

LKF izpilddirektors Klauss uzsvēra, ka koksnes šķelda ir vietējais resurss, un, kaut arī cenas aug, tas vienalga būs lētāks nekā dabasgāze vai elektroenerģija.

"Ļoti daudzi sāka intensīvāk izmantot šo koksnes kurināmo, un nav pamata domāt, ka tam jāturpina maksāt, piemēram, 14 eiro par MWh, ja dabasgāzes cena pārsniedz 80 eiro vai, piemēram, elektrība pārsniedz 150 eiro par MWh. Vēl joprojām koksnes kurināmais arī no cenas viedokļa ir pats draudzīgākais. Diemžēl tie līmeņi, pie kuriem mēs bijām pieraduši un uzskatījām, ka tā tam vajadzētu būt, bija neadekvāti zemi no ražotāja skatu punkta. Tas nenozīmē to, ka vecie līgumi visi kļuvuši tik dārgi, vidēji svērtā cena, protams, ir vēl joprojām zem 20 MWh tirgū," norādīja Klauss.

Šobrīd Latvijas centralizētajā siltumapgādē puse no izmantotā kurināmā ir gāze, otra puse – koksnes šķelda un granulas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti