Lagarda skaidroja, ka ASV un Lielbritānija piedzīvo skaidru ekonomiskās atlabšanas fāzi, bet eirozonas atlabšana pēc parādu krīzes turpina kavēties.
“Zema inflācija ir risks, kuru mēs jau esam identificējuši. Eiropas Centrālā banka pieņēmusi lēmumu par vajadzīgiem pasākumiem, lai šo risku novērstu, un mēs ceram, ka tiks darīts vēl vairāk. Mēs pašlaik arī esam uztraukti par iespējamo lejupslīdi eirozonā. Tās iespējamība ir kaut kur starp 35% un 45%, kas nav maznozīmīgi,” pauda Lagarda.
„Mēs nesakām, ka lejupslīde ir neizbēgama. Taču ir liels risks, ka tā tiks sagaidīta, ja nekas netiks darīts. To var novērst, ja tiks ieviesti pareizie lēmumi, ja atbildīgi rīkosies gan valstis ar budžeta deficītu, gan valstis ar uzkrājumu,” uzsvēra Lagarda.
Starptautiskais Valūtas fonds arī šonedēļ samazināja globālās ekonomikas izaugsmes prognozi, skaidrojot to ar Ukrainas un Tuvo Austrumu krīžu negatīvo ietekmi. Starptautiskā organizācija arī prognozē, ka Ukrainas valsts parāds šogad sasniegs vairāk nekā 102% no iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to, lai Ukrainai varētu segt savas finansiālās saistības, valstij būs vajadzīgs vēl vismaz 19 miljardu ASV dolāru vērts papildu aizdevums
