Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA "Laflora" nozarē darbojas 26 gadus. Uzņēmuma galvenā darbības vieta ir Jelgavas novadā, kur kūdra gan tiek iegūta, gan arī pārstrādāta. Taču kūdras ieguve notiek arī Latgalē, Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā. Tur Nīcgales kūdras purva platība ir pāri par 300 hektāriem (ha), kūdras ieguves iespējas ir līdz 2063. gadam, apliecināja "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.
"Ir šī licence ieguves vietai, ka mēs līdz šim laikam kūdru varam iegūt, un, jā, līdz šim gadam mēs varam nodrošināt 200 000 kubikmetru jaudu, ko mēs esam paredzējuši savā biznesa plānā," klāstīja Ameriks.
Latgalē kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums vēlas attīstīties, Nīcgalē veidojot jaunu kūdras fasēšanas ražotni, lai iegūto kūdru nav nepieciešams pārstrādāšanai vest uz Jelgavas novadu, kā tas notiek šobrīd. Tāpat ir iecere veidot arī kūdras inovāciju pētniecības centru.
"Mēs nonācām pie idejām, ka mēs varētu šeit ne tikai ražot kūdras produktu tradicionālā izpratnē, kūdras substrātu, bet iet soli tālāk, domāt par inovācijām, par jauniem inovatīviem produktiem. Un nonācām pie secinājuma, ka būtu ļoti labi šeit izveidot arī tādu pētniecības centru, kur mēs pētītu, kādā veidā varam ražot vēl citus produktus,
konkrēti tā būtu kūdras krāsa, kūdras špaktele vai citi apdares materiāli, kur tā pamatbāze būtu kūdra," teica "Laflora" valdes priekšsēdētājs.
Šobrīd Nīcgalē aktīvās sezonas laikā tiek nodarbināti ap 60 darbinieku, uzņēmumam attīstoties, to skaits pieaugtu. Kā plāno uzņēmuma vadītājs, rūpnīcā vien papildus varētu būt aptuveni 25 darbavietas.
Arī vietējā pašvaldība ir ieinteresēta, lai uzņēmums darbotos un attīstītos novada teritorijā. Pašvaldība, lai sekmētu saimniecisko darbību, investējot vairāk nekā 320 tūkstošus eiro, sakārtojusi ceļu 2 kilometru garumā uz kūdras ieguves vietu, stāstīja Augšdaugavas novada Attīstības pārvaldes vadītāja Vita Rūtiņa. Savukārt nākamajā Eiropas plānošanas periodā pašvaldība ir gatava izveidot arī telpas, kur varētu atrasties kūdras inovāciju pētniecības centrs.
„Pašvaldība izveido ražošanas teritoriju ar publisko infrastruktūru, kā angāra tipa būves, tās nav specializētas vai kaut kādā veidā pielāgotas konkrētam komersantam, ko pašvaldība pēc tam caur publiskās nomas tiesību izsoli var nodot komersantam attīstībai," norādīja Rūtiņa.
Taču uzņēmuma attīstības plānus var ietekmē Eiropas Zaļā kursa regulējumi, par to bažīgs ir "Laflora" valdes priekšsēdētājs.
"Klimata jautājumu aspektos Latvijas un Eiropas kopējā pozīcija tomēr atšķiras, jo Eiropas pozīcija ir tāda, ka kūdra tiek uztverta tikai un vienīgi kā enerģētiskais resurss un kūdra kā purva ekosistēmas elements, kurš ir jāaizsargā. Ņemot vērā, ka vecajā Eiropā kūdras purvi jau ir izstrādāti un kā biotops tas neeksistē, tad tiek pieņemts uzskatīt, ka kūdra ir aizliedzama jebkurā izmantošanas veidā," stāstīja Ameriks.
Viņš gan uzsvēra, ka Latvija enerģētikā kūdru vairs neizmanto kopš 2003. gada.
"Laflora" virzās uz to, lai būtu klimatneitrāls ražošanas uzņēmums, šobrīd tiek attīsti arī vēja parki, viens no tiem Zemgalē, Kaidu purvā.
Ameriks cer, ka drīzumā būs skaidrs, vai uzņēmuma ieceres varēs īstenot.
"Šinī brīdī notiek ļoti aktīvs darbs pie šīs klimata paketes, kur ir mūsu ļoti interesējošās regulas pārstāvētas, tas ir saistīts arī ar finansējumu. Es ceru, ka šī gada beigas un nākošā gada pirmā puse būs tā, kad tiks pieņemti šie izšķirīgie lēmumi, šīs regulu versijas tiks apstiprinātas, un tad mēs arī varēsim saprast un plānot savu darbu tālāk," sacīja uzņēmuma vadītājs.
Uzņēmums iegūto kūdru, kūdras substrātu un citus produktus, kurus izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā dekoratīvo augu un koku stādu audzēšanai, eksportē uz vairāk nekā 100 valstīm. Uzņēmuma apgrozījums 2020. gadā bija 22,2 miljoni eiro, nodokļos valstij iemaksāti 3,4 miljoni eiro, savukārt nodarbināto skaits pieaudzis līdz 290.
