Federācijas aplēses liecina, ka tuvākajos gados varētu tikt attīstīti tikai ap 8% projektu, kuriem pienākas šādas valsts subsīdijas. EM iepriekš prognozēja, ka tie varētu būt 30%. Līdz ar to valsts atbalsts elektrības ražotājiem, par ko maksā iedzīvotāji un citi lietotāji ikmēneša rēķinos, augstāko līmeni varētu sasniegt 2017.gadā, kad subsīdijas daļa elektrības tarifā būs apmēram 2,8 santīmi par kilovatstundu.
Tas ir par 66% mazāk nekā ministrijas iepriekš izteiktās prognozes par sliktāko scenāriju, atklāj pētījums, ko veikusi kompānija KPMG. Tas nozīmē, ka patērētājiem tarifa kāpumu nevajadzētu just tik strauji.
„Atjaunojamās enerģijas dēļ tas pieaugums varētu būt salīdzinoši niecīgs - summāri tas sastādītu 1,1 santīmu par kilovatstundu uz 2020.gadu. Kopējā OIK elektroenerģijā ir būtiski lielāka un lauvas tiesu no tā sastāda tieši atbalsts enerģijas ražošanai no gāzes,” skaidroja federācijas pārstāvis Didzis Palejs.
Pētījums parāda, ka arī 2020.gadā lielāko daļu valsts atbalsta saņems ar gāzi darbināmas koģenerācijas stacijas, tajā skaitā, „Latvenergo” termoelektrocentrāles. Tās gan spēj saražot enerģiju lētāk nekā biogāzes, biomasas stacijas.
KPMG veiktais pētījums arī parāda, ka uzņēmēju ienesīgums kopā ar atbalstu ir 8-12%, kas daudz neatšķiras no citām nozarēm.
Atjaunojamās enerģijas asociācija turpmāk ar rezultātiem grasās iepazīstināt atbildīgo Ekonomikas ministriju, kas pašlaik strādā pie valsts atbalsta samazināšanas elektrības ražotājiem.
