Lauku atbalsta dienestā (LAD) vērtē, lai gan šīs prasības stājās spēkā vien šogad, lauksaimnieki Vidzemē tās ir spējuši ievērot un lielākoties zemnieki jauno maksājumu saņems pilnā apmērā.
Šajās dienās arī Vidzemēs laukos pamazām pirmie komabini uzsāk kulšanas darbus. Tikmēr LAD inspektori jau no 1. jūlija steidz apsekot vairāk kā 586 Vidzemes saimniecības, lai pārliecinātos, vai elektronsikie iesniegtie dati par zaļināšanu dabā atbilst patiesībai.
“Kopējais skats ir pozitīvs un cerīgs. Ir kļūdas, bet ir arī pozitīvi un labi piemēri. Būtiskākais ir tas, ka īsti neizprata, ko bija domājuši, kas ir tieši ainavu elements, kas Eiropā kā regulārs ir noteikts, tāpat arī ar laukmalēm,” norāda Lauku atbalsta dienesta vecākais inspektors Didzis Punāns.
Lai ievērotu zaļināšanas prasības, visai bieži lauksaimnieki izvēlējušies laukus apsēt ar pupām vai kādiem citiem tauriņziežu dzimtas augiem. “Izvēlas tās pašas enerģijas kultūras dažādas, pupas audzēt un tamlīdzīgi. Bet šis ir spilgts piemērs, kā saimnieks ir mēģinājis uztaisīt laukmales, un tas mums kā inspektoriem tieši ļoti patīk,” norāda Punāns.
Zemnieku saimniecības “Bērziņas” saimnieks vērtē, ka arī viņa saimniecībā zaļināšanas prasības sākotnēji sagādājušas zināmas galvassāpes, tomēr kopīgiem spēkiem galā tikuši. “Sākumā īsti nezinājām, ko darīt. Turklāt sākās sēja un nebija skaidrības par tām laukmalām,” uzsvēra zemnieku saimniecības “Bērziņas” saimnieks Valters Etmanis.
Lauku atbalsta dienesta speciālsti vērtē, ka kopumā lauksaimnieki ar zaļināšanas prasību ievērošanu galā ir tikuši veiksmīgi un arī pret tiem, kuriem būs šādi tādi pārkāpumi, būtiskas sankcijas netiks vērstas. “Ja šogad nebūs ievērotas zaļināšanas prasības, atkarībā no tā, cik lielā mērā, būs attiecīgi aprēķināti procenti; ja ziemā mēs teicām, ka nebūs vispār zaļināšanas maksājuma, tad maksājums būs, tikai atkarībā no pārkāpuma būs attiecīgi procenti,” norādīja Lauku atbalsta dienesta Kontroles un uzraudzības daļas vadītāja Zenta Špate.
