Šogad pirmo reizi ieviestas zaļināšanas prasības - lauksaimniekiem, kuriem pieder vairāk par 15 hektāriem aramzemes, 5% no tās jāatstāj dažādās ekoloģiskas nozīmes platībās, piemēram, buferjoslās vai papuvēs. Savukārt, ja saimniecības platība ir lielāka par 30 hektāriem, jāaudzē vismaz trīs kultūras.
Lielākā daļa zemnieku izpildījusi jaunās zaļināšanas prasības un pieteicās platību maksājumu saņemšanai. Taču vienlaikus lauksaimniekiem tas sagādājis daudzus sarežģījumus, īpaši nelielākām saimniecībām un piena lopkopjiem, kas savas zemes izmanto intensīvāk.
Āboliņš stāstīja, ka šogad zemniekiem paredzēts 58 eiro platībmaksājumu atbalsts par hektāru un klāt vēl 34 eiro, un attiecīgi katram saimniekam jāizšķiras, vai papildu darbi un izmaksas zaļināšanas prasībām atmaksājas.
Āboliņš pastāstīja, ka kopumā pērn platībmaksājumos izmaksāti 168 miljoni eiro, vidēji 90 eiro par hektāru. Pērn atklātas arī dažādas nepilnības platībmaksājumu ieteikumos, taču tās pārsvarā saistītas ar neuzmanības un nezināšanas kļūdām, ka arī ar platību nekopšanu, un tikai atsevišķi gadījumi bija saistīti ar ļaunprātībām, kuras gan LAD kontroles sistēma spēj konstatēt.
