Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Lietus kavē ziemāju sēju

J.Reirs neatbalsta 2.līmeņa pensiju mantošanu

Labklājības ministrs neatbalsta 2. pensiju līmeņa uzkrājumu mantošanu

Labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") neatbalsta otrā pensiju līmeņa uzkrājumu mantošanu. Viņaprāt, nākotnē tas var kaitēt sociālajam budžetam. Tomēr, neskatoties uz iebildēm, Saeima šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstīja opozīcijas iesniegtos grozījumus, kas paredz šādu iespēju.

Kā rīkoties ar 2. pensiju līmenī uzkrātajiem līdzekļiem – to cilvēki var izvēlēties tikai pēc pensionēšanās. Viena iespēja – uzkrājumu pieskaitīt valsts pensijai, automātiski zaudējot iespēju to mantot, bet otra – iegādāties mūža pensijas apdrošināšanu, nāves gadījumā ļaujot līdzekļus mantot citiem. Tomēr, ja cilvēks nomirst pirmspensijas vecumā, līdzekļu mantošana nav iespējama.  Vienlaikus šī nauda gan tiek izlietota aizgājēja bērnu atbalstam, maksājot apgādnieka zaudējuma pensijas.

Iespējams, šis regulējums jau pavisam drīz mainīsies. Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi Saeimas opozīcijā esošas "No sirds Latvijai" frakcijas sagatavotos grozījumus, kas tostarp ļautu līdzekļus mantot arī tad, ja pirmspensijas vecuma aizgājējam nav bērnu.

"Ir ļoti daudz situāciju, kad cilvēkiem paliek radinieki, laulātie, kas paši par sevi rūpējas. Tomēr, ja viņi nav statusā bez iztikas līdzekļiem – līdz 18 gadiem, tad līdzekļi aiziet kopējā pensiju budžetā.

Mēs esam par to, ka tā situācija ir vienkārši vienādi taisnīga gadījumos, vai sasniedz pensijas vecumu vai nesasniedz pensijas vecumu," teica Sudraba.

Šo ieceri atbalsta arī pensiju pārvaldnieki.

"No nozares viedokļa, tas būtu papildu arguments cilvēku dalībai otrajā līmenī un izvēlēties atbildīgi līdzekļu pārvaldītāju, jo cilvēki pat nezina, pie kura līdzekļu pārvaldītāja šobrīd atrodas viņu otrā līmeņa pensiju kapitāls. Tas liecina par to, ka mēs neuztveram nopietni to kapitālu, kas tiek uzkrāts mūsu pensijai," sacīja "CBL Atklātā pensiju fonda" pārstāve Jolanta Jērāne.

Labklājības ministrs pret rosinātajiem grozījumiem gan ir skeptisks.

"Mēs nevaram pakļaut sociālo budžetu riskam, jo sociālais budžets ir vistrauslākais budžets. Ko paredz šāda iejaukšanās? Vai nu ir nepieciešams palielināt iemaksas, vai ir jāsamazina pakalpojuma cena.

Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu šīs mantošanas iespējas tiem, kas nav sasnieguši pensijas vecumu un ir gājuši bojā, tas nozīmē, ka mums būs jāpalielina iemaksas vai arī jāsamazina pakalpojumi pārējiem 400 tūkstošiem pensionāriem," teica ministrs.

Reirs uzsver, ka šo iespēju jau iepriekš pētījusi arī Labklājības ministrija, secinot, ka šādi iegūtu niecīga daļa sabiedrības. Vienlaikus kopējais sociālās apdrošināšanas budžets tādējādi tiktu samazināts. Tikmēr Saeimas deputāti vēl šo priekšlikumu var grozīt, iesniedzot priekšlikumus līdz otrajam lasījumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti