Pagājušajā gadā stāvēju ābeļdārzā un raudāju, redzot kā vairākas reizes krusa sabojāja ābolu ražu – tā atceras Ārlavas pagasta zemnieku saimniecības „Vilki” saimniece.
Lai gan šogad ražas daudzums no saimniecības sešiem hektāriem būs vidējs, viņa ir ļoti apmierināta.
"Nu, šogad, paldies Dievam, krusa nav, kraupes nav. Arī tārpu nav. Tā raža nav tik liela. Tiek savākts katrs ābols, arī mazie sīkie. Arī tie aiziet, kad pavasaris nāk," saka zemnieku saimniecības "Vilki" saimniece Ilze Rudzīte.
Zemnieku saimniecībā „Vilki” novākto ābolu kravas šobrīd dodas uz noliktavām, lai ziemā tos realizētu lielveikalos. Ābolu nogatavošanās gan šogad sākusies vēlāk un īsto novākšanas brīdi nosaka rūpīgi testi. "Ar joda testu skatāmies, cik ābolā ir cukura cietes - pamērcē jodā un tad skatās, ko rāda," stāsta Rudzīte.
Jaunu nišu ābolu pārstrādē Talsu novadā atradusi ģimene, kas nepilnu gadu ražo žāvētus ābolus, sukādes un dažādus ābolu sīrupus. Kamēr viņu kolēģi Vidzemē sūdzoties par ābolu trūkumu, Kurzemē nav jāuztraucas par ražošanai nepieciešamo daudzumu. "Mums arī pašiem tepat pie pārstrādes ceha ir ābeles, kuras vispirms nolasām un tad meklēja pie tuvākajiem kaimiņiem," saka SIA "Lubeco" īpašniece Zane Silgale.
Potenciālu ābolu pārstrādē saskata arī Laidzes pagasta zemnieku saimniecība „Dārziņi”. 95% no hektāra lielā ābeļdārza tiek pārstrādāti sulā, kas nonāk izglītības iestādēs, uzņēmumos un pansionātā.
Imants Smildziņš atzīst, ka maksimums no sava ābeļdārza ieguvis 12 tonnas sulas, taču vidējā raža šogad solot mazāku guvumu. "Mēs rēķināmies, ka pāris nedēļas vajadzēs ievākt ražu. Tad triju nedēļu laikā varētu pielikt punktu sulas spiešanai," saka Smildziņš.
Ābolu pārstrādei Talsu novadā pievērsušās vairākas saimniecības un uzņēmumi, kas izmēģina veiksmi arī ābolu čipsu un sidru gatavošanā. Latvijas augļkopju asociācija norāda, ka ne tikai Talsu novadā, bet visā Kurzemē raža šogad ir krietni mazāka nekā citus gadus.
