Savu uzrunu medijiem Krištals sāka ar atvainošanos par ilgo klusēšanu. Trešdien notikušās diskusijas par "Liepājas metalurga" ražotnes pārdošanas priekšlīguma punktiem bijušas ļoti spraigas, un pats dokuments ticis parakstīts vēlu naktī.
Plāno atjaunot "Metalurga" darbību jau šogad
Krištals skaidroja, ka investīcijas paredzētas "Metalurga" darbības atjaunošanai. Pirkt ražotni Liepājā grupa izvēlējusies, jo tā bijusi moderni aprīkota un labi uzturēta, salīdzinot ar citiem šobrīd tirgū izliktajiem uzņēmumiem.
Viņš norādīja, ka viņam jau ir pieredze līdzīga profila rūpnīcas darba atjaunošanā pēc dīkstāves Doņeckā - . 2013. gada oktobrī grupa iegādājās Doņeckas elektrometalurģijas rūpnīcu, kuras darbība tika atsākta jau 2014.gada janvārī.
Tāpat viņam arī pieder piestātne Krievijas anektētās pussalas Sevastopoles ostā.
Savukārt „Liepājas metalurgs” būs pirmais pirkums ārpus Ukrainas, kur saistībā ar politisko situāciju strādājot tikai trīs no 12 viņam piederošajām rūpnīcām.
„KVV Group” plāno vēl līdz šī gada beigām atsākt „Liepājas metalurga” darbību, informēja uzņēmums.
Kompānijai „KVV Group” ir vieni no lielākajiem celtniecības un metāllūžņu pieņemšanas uzņēmumiem Ukrainā. „Liepājas metalurgs” iegāde ļaus tam īstenot ilgtermiņa stratēģiju grupas pilna darbības cikla nodrošināšanā – no izejvielu ražošanas līdz to izmantošanai celtniecībā. Uzņēmumā „Liepājas metalurgs” plānots ražot metāla armatūras grupas un eksporta vajadzībām, informēja „Metalurga” pircēji.
„Esam aprēķinājuši, ka pilna cikla darbība – no izejvielas ražošanas metāla armatūrai līdz ēku būvniecībai – ļaus būtiski uzlabot grupas pozīcijas un konkurētspēju. „Liepājas metalurgs” ļaus mums nodrošināt metāla armatūru ražošanu, kas līdz šim iztrūka pilnam ciklam,” skaidroja Krištals.
„KVV Group” atzīst, ka līdz ar „Liepājas metalurgs” iegādi tā uzsāks savu darbību ārpus Ukrainas tirgus, kas, iespējams, ir pirmais solis darbības paplašināšanā Eiropas virzienā.
„KVV Group” jau uz šo brīdi ir piesaistījusi Igoru Kovaļenko, kuram ir vairāk nekā 30 gadu pieredze metālapstrādes uzņēmumu vadīšanā un līdzīgu uzņēmumu darbības atjaunošanā Ukrainā un kurš vadīs maksātnespējīgā „Metalurgs” darbības atjaunošanu.
„Šobrīd jau gatavībā ir vadības grupa, kas uz vietas ražotnē veiks nepieciešamo iekārtu situācijas novērtējumu un izstrādās detalizētu darbības atjaunošanas plānu. Pēc tam tiks uzsāktas pārrunas ar bijušajiem ražotnes darbiniekiem. Mēs ceram uz Liepājas pašvaldības atbalstu un sadarbību darbinieku piesaistē,” pauda Krištals.
Kovaļenko sprieda - „ja visi vajadzīgie lēmumi par ražotnes pirkšanu tiks pieņemti un parakstīti attiecīgie dokumenti, es domāju, ka divu līdz trīs mēnešu laikā pie tā preču sortimenta, ko uzņēmums ražoja līdz šim, tas varēs atsākt savu darbību".
Lai arī Kovaļenko kā vienu no priekšrocībām minēja kvalificēto darba spēka pieejamību Liepājā, prognozēs par to, cik daudz strādnieku varēs atsākt darbu rūpnīcā, viņš bija piesardzīgs, vien norādot, ka katrā ražošanas cehā turpmāk strādās tik daudz speciālistu, cik būs nepieciešams.
Kovaļenko stāstīja, ka Liepājā ražoto armatūru ”KVV Group” plāno izmantot gan savos būvobjektos Ukrainā, kur darbojas šai kompānijai piederošs būvuzņēmums ”Karbon”, gan realizēt Baltijas valstu, Eiropas un, iespējams, pat ASV tirgos.
Pirkuma iemesls - arī situācija Ukrainā
Krištals arī neslēpa, ka viens no iemesliem, kādēļ nolemts iegādāties ”Liepājas metalurgu”, ir politiskā situācija Ukrainā. Tieši kompānija pagaidām atteikusies no ieceres iegādāties vēl kādu metāla apstrādes kombinātu Ukrainas austrumos.
”Pašreizējā politiskā situācija Ukrainā lika apturēt šo darījumu, mēs apturējām sarunas Ukrainā un sākām lūkoties pēc kombinātiem Eiropā. Aprēķinot loģistikas izmaksas, mēs pēc rūpnīcas palaišanas plānojam metāllūžņus no Ukrainas rietumu apgabaliem pārvirzīt uz ”Liepājas metalurgu”,” skaidroja Krištals.
Tomēr saspringtā situācija Ukrainā neapdraudot ”Liepājas metalurgu” - ”KVV Group” rīcībā esot pietiekami daudz naudas, lai samaksātu par ”Liepājas metalurgu” apsolītos 107 miljonus.
Līguma noslēgšanas gadījumā "KVV Group" par ražotni gatava veikt pirmo iemaksu 17 miljonu eiro apmērā, bet pēcāk ik gadu veiks maksājumus deviņu miljonu eiro apmērā. Precīzu laiku, kurā plānots norēķināties ar kreditoriem uzņēmums pagaidām neatklāj.
Krištals arī uzsvēra, ka grupa "visā savā garajā pastāvēšanas vēsturē nav izmantojusi kredītresursus". "Visi resursi, ko mēs izmantojam, ir mūsu pašu, un tie ir pietiekoši darījuma veiksmīgai pabeigšanai," pauda uzņēmējs.
Līdz šim ”KVV Group” nav izcēlusies ar īpašu publicitāti. Ukrainas medijos šis uzņēmums tiek dēvēts par Krimas uzņēmumu, ko pats Krištals skaidro ar faktu, ka tieši tur meklējami kompānijas pirmsākumi. Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā vēl trešdien zināja teikt, ka ”KVV Group” arvien ir reģistrēts Krimā, Sevastopolē.
Savukārt pats Krištals to noliedz, apgalvojot, ka Sevastopolē darbojas tikai viens no holdingam piederošajiem uzņēmumiem. Negatīvu publicitāti Ukrainas medijos izpelnījies ”KVV Group” piederošais būvuzņēmums ”Karbon” - ja var ticēt mediju ziņām, pirms mēneša Sevastopoles prokuratūra tam piemērojusi administratīvo sodu par pārkāpumiem, kas pieļauti, būvējot elitāru dzīvojamo kompleksu ”Victory Hills”, bet kāds cits projekts jau agrāk atzīts par pretlikumīgu.
Šobrīd "KVV Group" holdingā ietilpst vairāk nekā 20 uzņēmumu. Pērn grupa strādājusi ar 119,8 miljonueiro apgrozījumu un 2,5 miljonu eiro peļņu. Ukrainas biznesa žurnāla "Forbes" norāda, ka vēl pērnā gada beigās „KVV group”, kas toreiz bija pazīstama ar nosaukumu KVVMPU, iegādājās trīs uzņēmumus no kādreizējā Ukrainas gāztā prezidenta "Reģionu partijas" atbalstītāja, bet vēlāk Ukrainas vienotības aizstāvja Rinata Ahmetova.
Saikne ar Reģionu partiju savulaik bija arī vienam no KVV līdzīpašniekam Jevgēņijam Kazminam, kurš no Janukoviča partijas ievēlēts Krievijas okupētās Krimas Sevastopoles pilsētas pašvaldībā. Saistību ar bijušo Ukrainas režīmu Krištals gan noliedz.
„To ir grūti komentēt. Es tādas lietas nekomentēju - tas ir murgs. Es neesmu piederējis nevienai partijai. Kas attiecas par manu kolēģi, kad būs iespēja tikties, tad arī viņš atbildēs uz šo jautājumu. [..]Viņš nav šīs partijas biedrs,” sacīja Krištals.
Ārlietu ministrijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka nedz "KVV Group", nedz tās īpašnieki nav iekļauti to personu sarakstā, pret kuriem noteiktas sankcijas. Savukārt Drošības policija savu pārbaužu rezultātus publiskot atsakās.
Jau ziņots, ka Ukrainas uzņēmums «KVV Group» par „Liepājas metalurgu” solījis samaksāt 107 miljonus eiro. Summa jāsamaksā 10 gadu laikā.
Otrs pretendents Krievijas uzņēmējs Igors Šamiss, kurš pārstāv Luksemburgas kompāniju "United Group", piedāvāja maksāt 120 miljonus eiro. Tomēr pēc administratora un valdības pārstāvju domām, Šamisa piedāvājums neietvēra tik pārliecinošas garantijas par samaksu un uzņēmuma darba atsākšanu, kā izraudzītā pretendenta piedāvājums.
Iepriekš vēstīts, ka ziņas par LM finanšu problēmām publiski nāca klajā pērn janvārī. Uzņēmuma akcionāri un toreizējie saimnieki Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans sākotnēji vērsās pie valdības pēc palīdzības, taču tā atteica. Ministri uzsvēra, ka valstij nav jāiegulda līdzekļi privātā uzņēmumā, kuram turklāt ir necaurredzama finanšu kārtība un kurā investori savstarpēji strīdas, nespējot vienoties par uzņēmuma tālāku attīstību.
Pērn jūlijā valsts atmaksāja 67,4 miljonus eiro lielo kredītu LM vietā, ko bija garantējusi Itālijas bankai „UniCredit”. Tikmēr akcionāri, kas pauda, ka aktīvi meklē investorus, uzņēmumu zaudēja un investorus neatrada. Bez darba palika vairāk nekā 1000 strādnieku.
Pērn novembrī tiesā tika iesniegta pieteikums, kurā lūdza atzīt LM par maksātnespējīgu, un sākās jauna investora meklējumi.
Šogad, augusta otrajā pusē Velmers un konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" vadītājs Kārlis Krastiņš, kurš arī ir iesaistīts jauna investora piesaistē, atzina, ka investoriem pievilcīga šķiet iespēja, ka LM strādnieki uzreiz ir gatavi atgriezties darbā. Viņi pieļāva, ka jau rudenī rūpnīca pakāpeniski atsāks darbs.
