Atbilstošām krātuvēm jābūt jau šogad, taču liela daļa zemnieku prasības vēl nav izpildījuši, vērtē lauksaimniecības un vides eksperti.
Jau teju gadu visās saimniecībās, kurās ir 10 un vairāk govju vai piecas un vairāk govju vides jutīgajās teritorijās, ir jābūt izbūvētām kūtsmēslu krātuvēm, kas atbilst vides prasībām.
Lauku konsultāciju centra vadītājs Kaspars Žūriņš vērtēja, ka aptuveni 30% saimniecību vēl uzdevumu nav paveikušas, īpaši mazās fermas. Taču, lai arī termiņš jau nokavēts, tieši šobrīd vēl ir iespēja pretendēt arī uz atbalstu krātuvju izbūvei.
“Protams, katrā saimniecībā ir jāizvērtē savas prioritātes un jāskatās, kur jau ir ieguldīts un kas vēl jāsakārto,” sacīja Žūriņš.
“No tās pieredzes, ko mēs līdz šim esam apsekojuši, braukājot pa saimniecībām, mēslu krātuves ne vienmēr ir prioritāte zemniekiem. Skatoties nozares kontekstā 10 gadu griezumā, tad tā ekonomiskā atelpa piensaimniekiem bija trīs gadus 2013., 2014. un 2017. gads, kad piena cenas bija pietiekamas, lai varētu uzkrāt resursus un novirzīt tos investīcijām. Domāju, tieši tas nosaka to, kāda ir lauksaimnieku aktivitāte kūtsmēslu krātuvju sakārtošanas jautājumā,” sprieda Žūriņš.
Atbalstam var pieteikties līdz 22. novembrim pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Maksimālā atbalsta intensitāte kūtsmēslu krātuvju būvniecībai ir līdz 70%.
Lauku atbalsta dienesta eksperts Andris Grundulis atgādināja, ka pēc “mēslu krātuvēm prasība jau ir sen, un tām ir jābūt izveidotām”.
“Šī ir tā iespēja sakārtot krātuves saimniecībās atbilstoši visām prasībām un, ja vajag, arī ar visiem jumtiem. Mēs ceram uz lielu lauksaimnieku aktivitāti šajā programmā, jo nākotnē šāda atbalsta nebūs, šis ir izņēmuma kārtā, ka programmā tiek iedota papildu atbalsta intensitāte un atlases punkti tieši tiem, kas piesakās uz kūtsmēslu krātuvju izbūvi. Tādējādi virs strīpas un pie finansējuma tiek tieši tie, kas plāno uzlabot šīs vides prasības,” stāstīja Grundulis.
Patlaban speciālās pārbaudēs Valsts vides dienesta inspektori gan nedodas, bet jau šogad pievērsa uzmanību, vai mēslu krātuves ir iekārtotas atbilstoši prasībām un nerada apdraudējumus videi.
Jelgavas reģionā saimniecības pārbaudīja pirms pāris gadiem, taču reģionālās pārvaldes kontroles daļas vadītāja Evita Beitlere secina, ka daudzi krātuves arvien nav uzlabojuši.
Vides dienests arī atgādina, ka par neatbilstošu un videi nedrošu mēslu krātuvi zemniekiem var piemērot arī sodus - fiziskām personām līdz 700 eiro, bet juridiskām personām līdz 1400 eiro, turklāt sodi ir krietni lielāki, ja saimniecībā konstatē jau vides piesārņojumu.
Saimniecībām, kam vides prasībām atbilstošu mēslu krātuvju nebūs, pēc 2019. gada nebūs iespējas pretendēt uz Eiropas atbalstu investīciju programmās.
