Kušners: Pirms kāda laika «ABLV Bank» piedāvāja Latvijas Bankai «savdabīgu darījumu» par vairāk nekā miljardu eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pirms kāda laika "ABLV Bank" piedāvājusi Latvijas Bankai (LB) "savdabīgu darījumu" par vairāk nekā miljardu eiro, kas bijis pilnīgi ārpus Latvijas Bankas kompetences, piektdien raidījumam "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja LB padomes loceklis Edvards Kušners.

Viņš nekomentēja LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča otrdien preses konferencē pausto, ka "ABLV Bank" pagājušajā piektdienā lūgusi finanšu atbalstu no LB viena miljarda eiro apmērā.

"Varu pateikt, ka pirms kāda laika no "ABLV Bank" bija kontakta mēģinājumi ar LB par ļoti savdabīgu darījumu par krietni lielāku summu. Cilvēkiem no finanšu pasaules tas liktos pilnīgi normāls darījums, bet tas bija pilnīgi ārpus LB kā centrālās bankas kompetences," sacīja Kušners.

Viņš piebilda, ka visticamāk, ka tā no "ABLV Bank" puses ir bijusi "naiva vēlme izmēģināt iespēju".

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" nedēļas sākumā lūdza Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem. Pirmdien, 19.februārī, Latvijas Banka piešķīra "ABLV Bank" ārkārtas likviditātes aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu.

Šonedēļ LB grūtībās nonākušajai "ABLV Bank" aizdevusi kopumā 297,2 miljonus eiro likviditātes nodrošināšanai pret vērtspapīru ķīlu. Rīkojoties Eirosistēmas esošā regulējuma ietvaros, kā arī ņemot vērā uzrauga Eiropas Centrālās bankas un nacionālā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegto viedokli, Latvijas Banka šonedēļ ir izsniegusi aizdevumu "ABLV Bank" kopumā 297,2 miljonu eiro apmērā pret ļoti drošu vērtspapīru ķīlu, norāda centrālā banka, piebilstot, ka šī summa ietver 97,5 miljonus eiro, par kuriem ziņots jau iepriekš.

LB aizdevumu piešķirusi uz sešiem mēnešiem, taču aizdevuma likmes netiek atklātas.

Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti