Tūristu plūsmu Kurzemē cītīgi uzskaita Liepāja, Kuldīga un Ventspils, atklāj Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis. Šie un arī valsts mēroga dati ļauj secināt par šī gada tendencēm.
Kurzemi visvairāk apmeklē tūristi no Latvijas, tad seko lietuvieši. „Kas ir tāda tendence tikai Kurzemē, salīdzinājumā ar Latviju kopumā, lietuviešu īpatsvars ir ļoti liels. Vissatriecošākie cipari ir Ventspilī, tur lietuviešu īpatsvars ir 61,8 %. Tas ir kaut kas nebijis. Protams, liepājnieki un ventspilnieku uzņēmēji, saka, ka lietuvieši piekrastē iepērk īpašumus. Paši lietuvieši iznomā savas naktsmītnes citiem lietuviešiem,” stāsta Gustovskis.
Tāpat pieaudzis tūristu uzturēšanās ilgums Kurzemē, kam arī ir saistība ar lietuviešu tūristiem. Vispiepildītākie ir kempingi, jauniešu mītnes, tad seko viesnīcas, viesu mājas. „Aptaujātie lietuvieši saka, ka Latvija ir padārga, tāpēc paliek lētākās naktsmītnēs. Ir arī virkne problēmu. Atsevišķos kempingos, runājot ar uzņēmējiem, piebraucot lietuviešu tūristi un izgāžot atkritumus, vai negrib maksāt par stāvvietām. Tā tas notiek, ja grib visu maksimāli lētāk,” atzīst Gustovskis.
Vēl viena tendence ir cieši saistīta ar notikumiem Ukrainā, spriež Artis Gustovskis: „Tūristu skaists no Krievijas Kurzemē līdz šim sasniedza 30% un pat vairāk. Tas bija augsts rādītājs, tagad ir noslīdējis līdz aptuveni 5% Kurzemē. Mūs pārsteidz, ka šo tukšo vietu nosedz tūristi no Vācijas. Nav izskaidrojams, kāpēc tūristu skaits no Vācijas pieaug. Tad seko tūristi no Igaunijas un Skandināvijas valstīm.”
Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs pats ir patīkami pārsteigts par lielo uzņēmēju sarosīšanos Kurzemē, īpaši Kuldīgā. Tur pieaudzis naktsmītņu un krodziņu skaits.
Pārstāvot moderno itāļu virtuvi un liekot lietā senas picu cepšanas tradīcijas, Kuldīgā nu jau otrais gads rit restorānam „Goldingen Room”. Īpašniece Santa Cine uzsver, ka ģimenes bizness ir sirdslieta, tāpēc nav runas par to, vai Kuldīgā tas atmaksāsies vai nē, ekonomiskam pamatojam, protams jābūt, uzsver kulinārijas meistare.
Viņa redz attīstību un iespējas Kuldīgā: „Man liekas, ka tūristu ir kļuvis vairāk mazliet. Šogad mums ir iespēja redzēt tūristus, kuri ne tikai pusdieno Kuldīgā. Mēs esam mazliet paplašinājušies un atvēruši viesnīcu ar septiņiem numuriem. Tūristu nav maz. Visvairāk mani iepriecina tas, ka daudz ceļo Latvijas cilvēki. Agrāk priecājos, ka Itālijā cilvēki vispirms apceļo savu zemi un tad dodas tālāk, bet tagad varu teikt, ka latvieši ir atzinuši, ka Latvija ir skaista un atbrauc uz vietām, kur nekad nav bijuši.”
Kuldīgā izdodas satikt kādu jaunu puisi no Sanktpēterburgas Krievijā, kurš atbraucis ciemoties pie saviem radiem. Te viņam viss šķiet kluss un mierīgs, cilvēku nav daudz, var brīvi elpot un netraucēti atpūsties.
Tūristu skaita pieaugums Kurzemē pērn bija aptuveni 15%. Lai arī šogad kāpums ir mazāks, tomēr kopumā sezona, kas vēl turpinās, ir bijusi laba, tā vērtē uzņēmēji un tūrisma nozares speciālisti.
