Statistika rāda, ka šogad laika posmā no janvāra līdz novembra beigām likvidēti 12,8 tūkstoši uzņēmumu, kamēr pērn 12 mēnešu periodā – 11,7 tūkstoši. Tikmēr jauno uzņēmumu skaits šogad nedaudz pārsniegs pagājušā gada rādītāju. Šogad 11 mēnešos reģistrēti 8,5 tūkstoši jaunu uzņēmumu, bet pērn visa gada periodā – 8,9 tūkstoši. Novembrī reģistrēts tikpat liels jauno uzņēmumu skaits kā oktobrī, kad uzņēmumu pulkam pievienojās 705 jauni komersanti.
Kādi bijuši lielākie izaicinājumi un kā tie tika risināti, "ReTV" vaicāja vairākiem uzņēmējiem, no kuriem daļu satika pasākumā "Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balva", kur sumināti ne tikai iedzīvotāju ieteiktie uzņēmēji, bet arī lielākie novada nodokļu maksātāji un investori.
Inese Burdīgina saimnieko kempingā "Nabīte". Uzņēmums pastāv jau 21 gadu un pieredzēti dažādi pārdzīvojumi, piemēram, – pirms 11 gadiem postoši plūdi. Par šo gadu saimniece saka – vasara nebija no labākajām, jo apmeklētāju skaits saruka, toties vairāk laika palika ievilkt elpu un gatavoties nākamajai sezonai.
"Cilvēki brauca, bet iepriekšējos gados jau bija visādi firmu pasākumi un tādi lielie pasākumi, vairāk visādas nometnes un tāda veida. Tā kā šoreiz bija tā individuāli, jo mēs jau esam lieli, liela teritorija, mēs varam 160 cilvēkus uzņemt vienā naktī. Mēs esam plaši, un lieli un 11 hektārus apsaimniekojam, tā kā mēs varam ļoti lielas kompānijas uzņemt. Šobrīd bija tā, kā bija. Ģimenes brauca, un cilvēki atpūtās, bet nebija lielie pasākumi," sacīja kempinga "Nabīte" īpašniece.
Darbs nemitīgas pielāgošanās apstākļos
Pakalpojumu jomā darbojas arī Sandijs Lapiņš. Viņš ir Kuldīgas bārddziņa līdzīpašnieks. "Tieši ar šo nosaukumu maijā būs otrs gads. Risks bija liels, nebija variantu, kaut kas jau dzīvē ir jādara, nekas nestāv uz vietas. Pielāgoties šā brīža notikumiem valstī, tie paši Covid-19, katru dienu celies – būs kādi noteikumi, nebūs kādi jauni noteikumi. Tādā ziņā grūti bija pielāgoties, visu laiku kaut kas jauns notiek –tad mēs strādājam, tad nestrādājam, tad mēs strādājam maskās, tad mērām temperatūras," viņš ieskicēja.
Savukārt SIA "Bukstiņi S" ēdināšanas pakalpojumu jomā darbojas no 2013. gada.
Galvenais pēdējo divu gadu laikā bijis noturēties līmenī, atzina valdes priekšsēdētāja Sandra Voronovska.
"Lai mēs nenokristu, jo ēdinātāji var ļoti strauji nokrist uz leju. Saturēt savu kolektīvu kopā, nepazaudēt klientus un palikt kaut kādā līmenī, lai tu varētu izdzīvot šodien. Mēs vienkārši esam strādājuši, mēs neatkāpjamies, nepadodamies, strādājam, vienkārši darām savu darbu. Pandēmijas laiks vispār lika aizdomāties, vai mums ir vajadzīgs tik daudz darbinieku, vai mēs daudz ko lieku esam darījuši – nu tādā veidā esam sakārtojuši sevi vairāk, un darba kolektīvs saliedētāks palicis," viņa piebilda.
Uzņēmēji Aldis un Antra Dilāni savukārt norādīja, ka galvenais ir saglabāt mieru. Viņu darbības lauks ir grāmatvedības programmu, datorlietu un kancelejas preču tirdzniecība, kā ir arī veikals radošiem cilvēkiem.
"Ticēt un cerēt, ka viss būs labi. Nevienam nav iepriekš zināms, paredzams. Mēs jau varam lamāt valdību, bet es domāju, ka visiem ir grūti šobrīd. Šobrīd jau liekas, ka ir cerība. Bija grūti, bet jādara, nav variantu. Ir jāpielāgojas. Bija laiks, kad mums lika aizslēgt uzņēmumu, bet mēs atvērām interneta veikalu, mēs atradām citu metodi, kā strādāt, attīstījām attālinātos pakalpojumus. Ir jāmeklē iespēja, cits neviens mūsu vietā nemeklēs, kā strādāt. Nevar sēdēt uz raudāt – ak vai, cik slikti, tagad mēs ejam pa burbuli. Nē, tā jau nenotiek. Šī te lieta piespieda mūs ātrāk iet nākotnē, tas klātienes [darbs] paliek aizvien minimālāk. Šeit ir vietā teiciens, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus," sacīja uzņēmēji Dilāni.
Andris Ramoliņš ir SIA "Stiga RM" valdes loceklis. Uzņēmums nodarbojas ar pilna cikla mežu apsaimniekošanu, tajā šobrīd ir 250 darbinieku. "Stiga RM" ir ar pieredzi jau no 1994. gada un ir viens no vadošajiem nodokļu maksātājiem Kurzemes reģionā.
"2020. gadā bija tikai viens satricinājums, tas bija martā, kad pēkšņi mūsu klienti piebremzēja, pateica – tagad nepiegādājiet. Tas vilkās aptuveni pusotru mēnesi. Tad mēs bijām vienu momentu bažīgi, kā tas attīstīsies, kā Covid-19 ietekmēs mūsu uzņēmējdarbību, bet, paldies Dievam, ka apmēram tanī brīdī arī Latvijā sāka iet tie saslimstības rādītāji uz leju pēc pirmā "lokdauna", tieši tas pats notika pārējā pasaulē, mēs veiksmīgi pielāgojāmies visam un kopš tā brīža mums tādu krīžu vai bremžu nav bijis. Turpmākajos gados, pat trijos teikšu tā, es redzu, ka būs diezgan dinamiska attīstība, kas man mazliet dara bažas, vai tas neraisīs tādu karstuma efektu, respektīvi, kaut kāda pārkaršana," viņš sacīja.
Izaicinājums bijis uzņēmumā panākt, lai visi darbinieki būtu vakcinējušies pret Covid-19.
"Apmēram uzņēmumā ir kādi astoņi darbinieki, kas aizies dīkstāvē, bet neviens nav no vadošā personāla, no atslēgas spēlētājiem, iekārtām, operatoriem. Ar visiem mēs strādājam individuāli līdz tādam, ka mūsu galvenā grāmatvede gāja desmitiem reižu viņus pierunāt – nu, veči, beidziet, meitenes tai skaitā. Šobrīd mēs esam paņēmuši darbiniekus rezervē, cilvēki, kas aizies piespiedu dīkstāvē, visticamāk, ja viņi dažu mēnešu laikā nevakcinēsies, diemžēl tiks atlaisti, jo uzņēmums nevar gaidīt, mums ir jāstrādā tālāk. Mēs likumus neizdomājam, mēs tos tikai ievērojam," sacīja SIA "Stiga RM" valdes loceklis.
"Man šī nav krīze"
Kaspars Bergmanis darbojas vairākās uzņēmējdarbības nozarēs – tirdzniecībā, nekustamo īpašumu attīstīšanā, būvniecībā un viesmīlības jomā. Viņš ir arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes Reģionālās padomes loceklis.
"Jāsaka atklāti, tie uzņēmēji, kas ir gājuši [cauri] tām globālajām krīzēm iepriekš, arī es, man šī nav krīze. Es atceros 2009., 2010. gadu, tā bija krīze. Būsim pilnīgi atklāti, ja šobrīd tomēr valdība regulē šo procesu un viņa arī atbalsta, protams, mēs varam diskutēt, cik ātri, kam, cik daudz, vienmēr būs šī diskusija, bet tā kā šobrīd, tā nekad nav bijis, vismaz es to neesmu piedzīvojis. Protams, cīnāmies ar dažādām šīm aizlieguma formām, tas mūs iespaido, bet mēs redzam, ka gaisma tuneļa galā ir un ka tas nav pretim braucošs vilciens, tas ir kaut kas labāks. Ja mēs runājam par tūrismu, visvairāk ir cietis tas tūrisms, kas ir pakļauts ienākošajam tūrismam, respektīvi, ārzemju. Protams, ka arī šajās divās tūrisma sezonās mums bija daudz mazāk ārzemju tūristu, bet daudz vairāk vietējie tūristi vai no blakus valstīm ieraudzīja tieši Kuldīgu, un es uzskatu, ka tas ir ļoti liels pluss. Pēc aptaujām liels procents plāno atgriezties pie mums, viņi ieraudzīja šo Kurzemes pērli un gatavi te atgriezties, un baudīt to vēl un vēl," viņš norādīja.
Krīze stiprinājusi
Jauno uzņēmumu statistiku čakli papildina biznesa inkubatori. Tā, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros šī gada pavasara uzņemšanā uzņemti 84 dalībnieki. No tiem 10 Kuldīgas biznesa inkubatorā, kurā ir ne tikai Kuldīgas, bet arī Talsu novada jaunie uzņēmēji.
Inkubatora vadītāja Līga Raituma norādīja: "Tagad mums ir 40 inkubatora dalībnieki, tas nozīmē 40 uzņēmumi, 32 pirmsinkubācijas dalībnieki. Tie bija uzņēmēji, kas kādus divus gadus šo ideju turēja pie sevis. Viņi saka – ja mēs esam gatavi, tad esam. Nav labāka laika, kā notestēt savu uzņēmējdarbību, kā šis pandēmijas laiks. Man patika viena uzņēmēja komentārs – ja mēs šo laiku izdzīvosim, tad mēs būsim stipri arī jebkuros citos laikos."
Viņa norādīja, ka lielākais izaicinājums bija digitalizācija. "Mēs nevēlējāmies pārtraukt sniegt apmācības, atbalstu. Tad saprast, kā nezaudēt šo radīto kopienas sajūtu, sēžot katram savā mājā un skatoties katram savā ekrānā – tas bija tāds ļoti liels izaicinājums, jo klātienē mēs tikāmies tikai vasarā, kad daba to mums atļāva. Tas bija lielākais izaicinājums – saprast, ka, esot attālināti, mēs esam kopā un mērķis nemainās."
Tāpat Raituma skaidroja, ka visi darbu turpina – kāds pārorientējies, kāds radījis papildu produktus, ja pamatnodarbošanos ierobežojumu dēļ bijis jānoliek malā.
"Bet tad ir atrasta otra nozare – ražošana, kas 83% aiziet eksportā, uzņēmums var saglabāt savus darbiniekus. Es teiktu, ka īsākiem vai garākiem ceļiem viņi ir atraduši savu veidu, kā pielāgoties un turpināt savu darbību. To parāda arī ekonomiskie rādītāji, šī gada 11 mēnešos apgrozījums ir tuvu pie diviem miljoniem tikai mūsu inkubatora dalībniekiem. 56 jaunradītas darba vietas. Tas, ko mēs viņiem esam snieguši, esam izmaksājuši vairāk nekā 250 tūkstošus līdzfinansējuma veidā, atpakaļ valsts ir dabūjusi vairāk nekā 300 tūkstošus, tātad mūsu atbalsts ir mazāks, nekā tas, ko viņi iemaksā atpakaļ valsts kasē nodokļu veidā. Par visu programmu kopā, man nav paši aktuālākie dati, bet uz pavasari 16 miljoni izmaksā visi mūsu izdevumi, un 20 miljonus visi dalībnieki ir iemaksājuši atpakaļ nodokļu veidā,"sacīja LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora vadītāja.
