Tieši trešdiena ir pēdējā diena, kad zemnieki var pieteikties šo kompensāciju otrajā kārtā. Pavisam ir četras kompensāciju kārtas, tomēr, ja līdzekļi tām tiks iztērētas ātrāk nekā paredzēts, tad izmaksa var noslēgties ātrāk.
Plaude Latvijas Radio sacīja, ka zemnieku skepsei Ziemeļkurzemē ir vairāki cēloņi. Pirmkārt, lielajām zemnieku saimniecībām šis piedāvājums nav izdevīgs. Taču it kā tieši lielajām saimniecībām Eiropas Komisija vēlējās maksāt visvairāk.
Otrkārt, daļai zemnieku ir kredītsaistības, kas ir uzņemtas tieši pretēju mērķu dēļ – proti, ražošanas palielināšanai. Arī šie zemnieki ir aplēsuši, ka ražošanas pārtraukšana un kompensāciju saņemšana būtu neizdevīgāka nekā ražošanas turpināšana.
Treškārt, zemnieku vidū ir runas, ka Igaunijā un Lietuvā ir augušas piena iepirkuma cenas. Lai arī šīs runas nav drošas, tomēr tās ir raisījušas zemniekos cerību, ka tie varbūt ir pirmie pārmaiņu vēstneši.
Plaude norādīja, ka par kompensācijām ir interesējušies daudzi zemnieki, tomēr tās pieņēmuši salīdzinoši maz piensaimnieku.
Ziņots, ka ES ir gatava maksāt 140 eiro piensaimniekiem par nesaražotu tonnu. Tādā veidā ES cer mazināt piena pārprodukciju Eiropas tirgū.
Piensaimnieki jau iepriekš asi kritizēja Eiropas Komisija (EK) ideju izmaksāt kompensācijas par nesaražoto pienu. Kopumā EK šim mērķim ir atvēlējusi 150 miljonus eiro.
EK paredzējusi četrus samazināšanas periodus, un pirmais periods sāksies oktobrī un ilgs trīs mēnešus.
