Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Metalurgi cīnās par pilnu algu

Dienas ziņas

Vecpiebalga – pret zonējuma maiņu

Lauksaimniekiem grūti prognozēt ziemāju ražu

Kurzemes graudkopji bažījas par iespējamo kailsalu

Lai arī graudkopji Kurzemes pusē atzīst – ziemāji ir pārziemojuši labi, taču arī viņus uztrauc iespējamais kailsals, kāds nodarīja lielu skādi pirms pāris gadiem.

Līdzšinējie laikapstākļi ziemāju ražai bijuši labvēlīgi, taču lauksaimniekus uztrauc iespējami ilgstošs kailsals, kā dēļ 2014.gadā Latvijā graudkopjiem nācās pārsēt līdz pat 80% ziemāju.

Lai gan toreiz Kurzemes pusi kailsals skāra vismazāk, jo zemi klāja sniega sega, tomēr zemniekus uztrauc risks, ka ziema vēl nav galā un bezsniega apstākļos -15 grādu salā augi tiks izcilāti un labību var nākties pārsēt.

"Tajā ziemā, kad ir sniegs, lauksaimniekam prāts ir mierīgāks, jo sniedziņš pasargā visus sējumus. Bet kailsali nodara lielus postījumus, kad ir pat lielākā daļa no laukiem jāpārsēj," stāsta zemnieku saimniecības (ZS) "Jaunstrauti" saimniece Lita Jēce.

Bet ZS "Sārāji" īpašnieks Kārlis Kalniņš norāda: "Pēdējos gadus nav, jo laikapstākļi tādi nav. Bet man ir bijis, ka pavasarī esmu bijis spiests pārsēt. Pārsēšana jau ir tad, kad nu galīgi tur nekā vairs nav."

Lai kailsala gadījumā mazinātu finansiālo zaudējumu risku, kopš 2012.gada lauksaimniekiem ir iespēja sējumus apdrošināt. Taču ne visi graudkopji to var atļauties, jo vidēji par vienu hektāru rapša jāmaksā ap 100 eiro.

ZS "Jaunstrauti" kopējās sējumu platības ir 280 hektāri, un saimnieki teju katru gadu cenšas atvēlēt līdzekļus sējumu apdrošināšanai. "Apdrošina rapsi, apdrošina ziemas kviešus, jo tas nu ir tāds kā drošības spilvens – ja nu kas," atzīst saimniece Jēce.

Lauku atbalsta dienestā (LAD) ir iespēja gūt atbalstu apdrošināšanas polišu izdevumu segšanai 65% apmērā. Pagājušajā gadā uz to bija pieteikušies aptuveni 30 lauksaimnieki. Ja iepriekš šo polišu izdevumus sedza valsts, tad no šī gada atbalstu sniedz Eiropas Savienība.

"Tātad polisē ir jābūt paredzētam, ka apdrošināšana, ja tā var teikt, sāk darboties tad, ja ir zaudējumi ne mazāk kā 30% no vidējās ražas. Vidējā raža tiek rēķināta par iepriekšējiem trijiem gadiem," skaidro LAD Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāve Juta Dreiberga.

Talsu novadā no kopējām graudaugu platībām 70% ir ziemāji. Ar katru gadu maksājumiem piesaka arvien vairāk platību, informē LAD. Vien turīgākie graudkopji izvēlas sējumus apdrošināt, un daļa darbojas ar agronomiskajām zināšanām un paļaujas uz labvēlīgiem laikapstākļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt