Kurzemē vēsajos laika apstākļos iekavējusies medus ievākšana

Kurzemes pusē vēsajos laika apstākļos iekavējusies medus ievākšana, tāpēc pavasara medu vietām var arī neizmest. Lai noskaidrotu, kāda ir situācija bišu dravās, Latvijas Radio devās uz zemnieku saimniecību "Baļļas" Kuldīgas novada Turlavas pagastā.

ĪSUMĀ:

  • Kurzemē vēsajos laika apstākļos iekavējusies medus ievākšana.
  • Biškope bažījas, ka pavasara ienesums būs palaists garām.
  • Nozari ietekmē arī kara apstākļi un dažādu izejvielu sadārdzināšanās.
  • Medus eksportētāji satraucas par pircēju piesardzīgo interesi kara apstākļos, jo medus nav pirmās nepieciešamības prece.

Kurzemē vēsajos laika apstākļos iekavējusies medus ievākšana
00:00 / 04:13
Lejuplādēt

Tikai šajās dienās kļuvis siltāks un iestājies vasarīgāks laiks, tāpēc bites kļuvušas aktīvas. Zemnieku saimniecībā "Baļļas", kas atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Latvijas Radio sarunājās ar pieredzējušo biškopi Ievu Bergholdi. Viņa pastāstīja, kā vēsie laika apstākļi ietekmējuši medus ievākšanu.

Biškope Ieva Bergholde

"Šogad ir ļoti vēls pavasaris. Pēdējos gadus pie tāda pavasara neesam pieraduši. Parasti maijs ir samērā silts un bites var gan medu nest, gan saimju attīstība notiek ātrāk un straujāk. Var arī uz rapšu sējumiem izvest tie, kuri ved uz rapšu sējumiem un vāc rapšu ziedu medu. Šogad viss ir aizkavējies vismaz par trīs nedēļām. Tā kā ir vēss laiks joprojām, tikai pa kādai siltai dienai, tad nevar prognozēt, kad tas varētu beigties.

Ka tik nesanāk tā, ka noziedēs gan pienenes, gan kļavas, gan rapsis, bet bites netiks uz kārtīgu ienesumu.

Bet to mēs vēl redzēsim. Vēl ir laiks, rapsis ir tikai sācis ziedēt, arī pienenes vēsajā laikā ziedēs vismaz nedēļu. Vēl ir par agru runāt, kā tā sezona beigsies, bet pagaidām izskatās, ka pavasara ienesums ir palaists garām," stāstīja Bergholde.

Kamēr bišu dzīvi ietekmē laika apstākļi, pašus biškopjus uztrauc ne tikai tas, bet arī notikumi pasaulē. Biškope Bergholde skaidroja, ka cenu pieaugums, kas izvērties kara fonā, ietekmēs arī medus ražošanas nozari, līdz ar to būs lielākas izmaksas, lai saražotu gala produktu.

"Stikls, metāls un plastmasa attiecas uz medus iepakojumu. Stikla ražotāji ļoti liela daļa bija no Baltkrievijas un Krievijas, no kurienes dabūjām sev nepieciešamos traukus. Metāla ražotnes vairāk ir pieejamas arī Eiropas Savienībā, bet metālam savukārt cena ir kāpusi. Līdz ar to jau šobrīd ir jūtams iepakojuma sadārdzinājums. Pagaidām cena pieaug pakāpeniski, bet, kad tas beigsies un pie kāda cipara, to mēs nezinām neviens," skaidroja Bergholde.

Piesardzīgas prognozes par šo sezonu ir arī medus eksportētājiem. Kooperatīva "Kurland Honey" pārstāvis un zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" īpašnieks Artūrs Grudovskis stāstīja, kāda šobrīd ir situācija, un ko var novērot jau pašlaik.

"Nav bijis tā, ka medus nav, ir vairāk vai mazāk. Ir lielas bažas par realizāciju, jo kara laikā cilvēki parasti izvēlas pirmās nepieciešamības preces, nevis medu.

Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuri ceļ lauku mājas un attīsta savus īpašumus. Nav tā, ka nav naudas. Celtniecības materiāliem cenas tikai aug augumā, jo cilvēkiem ir nauda, bet, ja ir 5%, kuriem nav naudas, tas ļoti atsaucas un medus cenu," stāstīja Grudovskis.

Ja agrāk pircēji saukuši cenu un atlicis tikai aizvest, tad šobrīd ir klusums. Vismaz pagaidām prognozes nav optimistiskas.

"Viss tiek iepauzēts, nevar saprast, kā būs. Sarunās ir liela pauze, neko nevar saprast par cenu, arī par apjomiem neviens neko nesaka. Ja graudiem biržas cena ir augstumā, jo visiem vajadzēs baltmaizi, bet, ja naudas pietrūks, maizi var ēst bez medus," norādīja Grudovskis.

Tomēr ir arī labas ziņas. Pēdējās divas siltās dienas saimniecībā "Lielvaicēni" Auces novada Vītiņu pagastā bijušas veiksmīgas un bites strādājušas labi. Grudovskis pastāstīja, ka pagājušā gadā kooperatīvs "Kurland Honey" galvenokārt uz Poliju eksportējis vairāk nekā 100 tonnas medus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt