Dienas ziņas

Palmas salā turpinās evakuācija, ir katastrofāli zaudējumi

Dienas ziņas

Cik izmaksā dzīve Latvijā?

Saimniecībās trūkst ābolu lasītāju

Kurzemē un Zemgalē trūkst ābolu lasītāju; daļu sliktas kvalitātes ražas atstās zemē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vidējā ābolu raža šogad ir mazāka nekā pērn. Šis gads ir unikāls ar to, ka ražas ļoti atšķiras pat salīdzinoši tuvu esošām saimniecībām – dažas darbu jau beigušas, citas varēs vēl lasīt līdz oktobra beigām. Arvien aktuālāka problēma ir sezonas lasītāju trūkums, tāpēc daži audzētāji sliktākas kvalitātes ābolus šogad izvēlēsies atstāt zemē. 

Talsu novada Ārlavas pagasta ābolu audzētājai Ilzei Rudzītei pamata komanda ir nokomplektēta ar jau vairākus gadus uzticīgiem lasītājiem, taču papildu darbarokas atrast nav viegli. Cilvēki atsakās oficiāli reģistrēties par sezonas laukstrādniekiem. Dažus neapmierina, ka maksāts tiek pēc kvalitātes.

"Kad tu pasaki, ka maksā uz konteineru, tad viņš... blor, blor, blor visu, kas gadās. Ja tu pasaki kaut kādu laika termiņu, tad viņš atkal stiep gumiju. Nu, visādi tie cilvēki," norādīja Rudzīte.

Slinkākie potenciālie lasītāji nobijušies, ka šogad ābolu raža sliktāka, tāpēc nopelnīt nevarēs. Bet Rudzīte ir viena no tām, kam tieši ar ražas kvalitāti šogad paveicies un kurai ābolu ir vairāk nekā pērn. Tie jāpaspēj nolasīt laikā, jo pārgatavi āboli vēlāk ilgi nestāvēs. 

"Tie, ko mēs vakar, aizvakar lasījām, – tu vispār pieej pie koka un tu elpot nedrīksti, jo vienkārši viņš krīt nost – viņš ir tik gatavs," uzsvēra audzētāja.

Kooperatīvā "Augļu nams" ir 13 Kurzemes un Zemgales saimniecības, un lasītāju problēma ir jūtama.

"Jūt pēc tā, kā tie āboli nāk iekšā. Ja kādai saimniecībai ir problēmas piesaistīt darbaspēku uz lasīšanu, tad viņi ved lēnāk, nekā prasītos, vai šķirnes lasās vēlāk, nekā vajadzētu," norādīja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Jānis Lepsis.

Viens lasītājs dienā var salasīt tonnu, kas ir trīs lielie koka konteineri. Saimniecības meklējot variantus, kā strādāt efektīvāk ar esošo darbaspēku, piemēram, izmantojot nevis spaiņus, bet augļu vācamās somas. 

"Tā soma [karājas] kaklā priekšā, un abas rokas brīvas. Vari strādāt ar abām rokām, tev nav vienā rokā kaut kas jātur. Tad tas palielina tempu, kā cilvēks var lasīt. Vai arī viņš tik ātri nenogurst, viņš var pusstundu ilgāk lasīt," klāstīja Lepsis.

Ilgāk jāpagaida arī, piemēram, sulu spiedējiem un sidra ražotājiem, jo saimniecības fiziski netiekot līdz lasīšanai. Tie ir arī āboli, kas var būt izmērā mazāki, nokrituši zemē vai mazliet iedauzīti, tāpēc cena ir zemāka.

"Daži no mūsu regulārajiem piegādātājiem ir teikuši, ka ābolus šogad atstāšot uz zemes, lai pūst, jo neatmaksājas vairāk lasīt," sacīja "Sabiles sidra" saimniece Baiba Circene.

Latvijas Augļkopju asociācija novērojusi, ka ābolu neražas gads šogad ir Lietuvai un arī saimniecībām, kas atrodas tuvu kaimiņvalsts robežai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti