Kurzemē fiksē neraksturīgi zemu eļļas saturu rapšos

Šobrīd Latvijā sākusies intensīva labības kulšana. Salīdzinot ar pagājušo gadu, raža gaidāma labāka, taču nav sasniegti cerētie apjomi, tā spriež zemnieki Kurzemes pusē. Situācija katrā vietā, visticamāk, būs atšķirīga, jo lokāli piedzīvoti negaisi un stipras lietavas. Kurzemē novērots, ka šogad uz pusi mazāks ir eļļas līmenis rapšos, turklāt rapsi vietām zemē nositusi krusa.

Kurzemē fiksē neraksturīgi zemu eļļas saturu rapšosInga Ozola

    Kurzemē labību šobrīd kuļ gandrīz uz katra lauka, vietām zemnieki jau pamanījušies laukus apart jaunajai sējai. Skrundas apkārtnē rudzus kuļ viens no dāņu zemniekiem Antass Seldagrauds, kurš apsaimnieko Latvijā vairāk nekā tūkstoš hektārus. Kopumā graudu raža būs vidēji laba un laba, bet par izcilu to nevarot nosaukt:

    „Šobrīd mēs kuļam rudzus, ir baigā veldre, gribam visu paspēt pirms lietus.. Var pacelt, vēl ir sauss un zāle nav izaugusi cauri. Nav problēmas ar veldrē sakritušajiem laukiem, iet lēnāk nekā vajadzētu, bet var nokult. Kvalitāte ir ļoti laba, kviešiem ir 1. klase un extra klase.”

    Bēdīgāku vaigu zemnieks rāda, stāstot par rapsi. Ir vismaz 50% rapšu ražas zudums:

    „Mums 250 hektāros trāpīja krusa. Viens lauks ir bojāts diezgan spēcīgi. Nokūlām pirms desmit dienām, bet dabūjām vismaz to, kas ir. Kādas 2 tonnas no hektāra.”

    Saistībā ar rapsi šogad novērojama vēl kāda īpatnība, kas nav bijusi raksturīga citos gados.

    „Citus gadus tā nav bijis. Ziemas rapsim ir eļļas zudums. Iepērkot mēs gan nešķirojam pēc eļļas satura, bet kopumā ziemas rapsim eļļas saturs ir zemākas. Nevar pateikt, kāpēc tā, jo audzēšana it kā neatšķiras. Būs ko pētīt, kāpēc tā,” spriež uzņēmuma „Baltic Agro” Saldus servisa centra vadītājs Egils Kļava.

    Kopumā gan šobrīd situācija ir laba, un arī laboratorijā pašās jūlija beigās graudiem tiek reģistrēts augsts proteīna līmenis, un pārsvarā tiek nokulti pārtikas kvalitātes graudi.

    „Kvalitāte kopumā ir laba – 80% procenti ir pārtikas kvalitātes kvieši. Tas ir labs rādītājs, pārsvarā ved ar nelielu mitruma līmeni, un uz lauka graudi nav pārkaltuši,” saka Kļava.

    „Baltic Agro” Laboratorijas vadītāja Inese Levica pārbauda graudu kvalitāti un tā saucamo krišanas skaitli:

    „Krišanas skaitlis norāda, vai atvestā labība būs maizītes kvalitātes vai aizies lopbarībā. Pagājušā nedēļā vēl bija šaubīgi mums likās, daudzām kravām krišanas skaitļu nebija, bet, ļaujot graudiem nogatavoties, no šodienas vairs eviena krava nav bijusi bez krišanas skaitļa.”

    Tieši šobrīd var jau apgalvot, ka visi Kurzemē ir sākuši kult labību un tas, kā veiksies ar darbiem, būs atkarīgs no laika apstākļiem. „Baltic Agro” iepirkto graudu apjoms jau pirmdienā pārsniedza 8 tūkstošus tonnu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti