Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļa Liepājas reģionālajā slimnīcā ir vienīgā vieta Liepājā, kur izmanto minerālo ūdeni. Šis ūdens ir lielākā nodaļas vērtība. „Mēs ūdeni vedam no urbuma, kas atrodas Liepājas pilsētas teritorijā. Ūdeni ved ar mucām, uzglabā un to lieto atšķaidītā veidā, jo tas ir ļoti sāļš. Atšķirībā no citiem ūdeņiem, tajā ir ļoti liels broma daudzums, tāpēc tā ir ļoti laba iespēja stresa ietekmētiem un nogurdinātiem cilvēkiem pat tad, ja viņi ir somatiski veseli,” stāsta ārste Ingrīda Jakovicka.
Augstvērtīgais ūdens nāk no urbuma, kas atrodas Jūrmalas parkā – no tās pilsētas daļas, kam piešķirts kūrorta statuss. Šāds statuss Latvijā līdz šim bija tikai Jūrmalai. Liepāja agrākos laikos bija iecienīta kūrorta pilsēta ar senām tradīcijām, vannu māju un citām iespējām atpūtniekiem.
„Kūrorts ir darbojies ļoti sekmīgi. Ja mēs paskatāmies PSRS laikus – 25 tūkstoš vannu mēnesī. No šī brīža skatījuma tas šķiet astronomisks skaitlis. Pašlaik pilsētas ekonomika pārstrukturizējas. Rūpniecība pārstrukturizējas, ienākot jaunākām tehnoloģijām, tā kļūst modernāka. Mēs redzam, ka darbā tiek pieņemti arvien mazāk darbinieku. Pilsētai bija jādomā, kas ir alternatīvie scenāriji, kā nodrošināt darbu liepājniekiem un kā paplašināt finansiālās iespējas,” skaidro Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.
Lai attīstītu Jūrmalas parka teritoriju, kur blakus aizvijas pilsētas pludmale, bērnu rotaļu laukums un citas atpūtas vietas, pašvaldība plāno piesaistīt ES finansējumu infrastruktūras sakārtošanai. „Ja mēs runājam par kūrortu, tad mums ir vajadzīgs kāds nopietns spēlētājs, kurš būtu gatavs investē biznesa projektā un šo projektu ir gatavs darbināt.
Liepājas dome ir noslēgusi līgumu ar idejas īstenotāju, kas varētu Liepājā uzbūvēt SPA centru un nelielu akvaparku, pagaidām tiek analizēta situācija un ekonomiskais pamatojums. Skaidrība varētu būt nākamā gada pavasarī,” norāda Ansiņš.
Vēsturiski Liepājas kurortoloģijas un rekreācijas tradīcijas aizsākušās 19.gadsimta sākumā, kad pilsēta bija atpazīstama peldvieta. No 1834.gada jūrmalā darbojās Merbi silto vannu iestāde, taču par sevišķi izslavētu Liepājas jūrmalas peldvieta kļuva 1860.gadā, kad uzbūvēja Nikolaja peldu iestādi. Savukārt padomju gados Liepājā darbojās sanatorija "Liepāja".
