Pirms vairāk nekā četriem gadiem, veidojot māla granulu ražotni “Lateast” Kupravā, tika solīts gadā saražot 24 tūkstošus tonnu produkcijas, tās eksportēšana uz Lietuvu, Igauniju, Lielbritāniju, Vāciju, Bulgāriju un Ukrainu, darbs trijās maiņās un iespēja strādāt vismaz 20 darbiniekiem.
Projekta kopējās izmaksas ir 1,2 miljoni latu, no kuriem teju pusi piešķīra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no Eiropas fondu līdzekļiem. Rūpnīcu pabeidza 2008.gada augustā un tad arī aģentūra izmaksājusi visu finansējumu.
Kupravas pagasta pārvaldnieks Aleksandrs Tihomirovs apstiprina, ka ražošana šeit nenotiek. Viņš atzīmē, ka vietējie iedzīvotāji ražotni sagaidījuši ar milzu cerībām. Līdz šim vietējiem gan netika daudz darba – divas pagasta iedzīvotājas strādājušas par sardzēm, vēl trešā ar šiem pašiem darbiem piepalīdzējusi neoficiāli. Algu uzņēmuma darbinieces tā arī nav saņēmušas. „Es zinu, ka mums bija jāmaksā 80 lati kā sargiem, bet saņēmām kā kuru reizi, ko mums te atveda,” saka Kupravas pagasta iedzīvotāja.
Uzņēmuma bijušās darbinieces stāsta, ka sākotnēji notikuši mēģinājumi ražotni palaist, taču atklājies, ka ar uzstādītajām iekārtām vajadzīgo produktu nemaz nav iespējams saražot. Un tūlīt darbs arī apstājies. Daļa iekārtu jau sen kā aizvestas, bet telpas applūdušas ar ūdeni.
Projektu īstenoja virkne vairāku uzņēmēju. Daļa pieder Jūrmalas domniekam Mārim Dzenītim, viņa biznesa partnerim - KMM Metāls vadītājam Mārim Niedram. Viņiem abiem piederošais NEMO Holdings šobrīd arī uzņēmuma ķīlas ņēmējs. Neviens no uzņēmējiem gan nebija gatavs atbildēt uz „de fato” jautājumiem. Niedra apgalvoja, ka neko par “Lateast” ražotni nezinot, savukārt Dzenītis vien atzina, ka šo projektu norakstījis zaudējumos.
Citās domās gan ir projekta galvenā īstenotāja un viena no uzņēmuma līdzīpašniecēm Liesma Kalve – viņa apgalvo, ka ražotne eksistē un jau pavisam drīz strādāšot atkal. To gan viņa solījusi jau vairākus gadus. Arī viņa interviju atteicās sniegt. Ārpus ieraksta Kalve gan atzina, ka rūpnīca nav saražojusi pat vienu eksportam domātu kravu, tomēr Eiropas fondu piešķirtie 600 tūkstoši latu esot iztērēti lietderīgi. Viņa arī neslēpa, ka daļa iekārtu jau nomontētas un tās esot pārvestas uz Rīgu. Kalve apgalvoja, ka šobrīd notiek investora meklējumi un ka Kupravas rūpnīcu nebūt vēl nevarot norakstīt.
LIAA savu kļūdu neatzīst
Rūpnīcā ieguldītā nauda pielīdzināma Kupravas pagasta septiņu gadu budžetam. Beidzies projekta piecu gadu uzraudzības periods, līdz ar to LIAA gar šo projektu nav nekādas daļas. Pati aģentūra gan apgalvo, ka tā gluži nav un pēc „de facto” intereses sola notikušo rūpīgi izmeklēt.
Uzņēmuma reģistra dati uzskatāmi parāda, kā ražotne strādājusi. Rūpnīcas nodošanās gadā apgrozījums ir nepilni deviņi tūkstoši latu, bet visos turpmākajos gados - nulle. Līdzīgi ar darbinieku skaitu: 2008.gadā – desmit, 2011.gadā – nulle. Tas vēl bija vērojams periodā, kad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra uzraudzīja projekta realizācija - līdz pat 2011.gada nogalei.
Uzņēmums „Lateast” tika brīdināts, ka mūsu konstatācija par neražošanu, proti, par to, ka uzņēmums savu saimniecisko darbību dažādu iemeslu dēļ ir apturējis, vismaz saņems 5% korekciju ar iespējamu šīs summas palielināšanu, jo tiek rēķināts proporcionāli tam laikam, cik ilga ir šī dīkstāve,” skaidro LIAA direktors Andris Ozols.
LIAA direktors apgalvo, ka par uzņēmuma grūtībām iestādei bijis zināms, taču noprotams - aģentūra bargi pret “Lateast” vismaz līdz šim nebija plānojusi vērsties. LIAA gan nezināja, ka ražotnes izvestas iekārtas un jau četrus gadus uzņēmuma apgrozījums ir nulle.
Eiropas fondu izlietošanas uzraudzība paredz, ka aģentūra var veikt ražotņu fizisku apsekošanu. LIAA atzīst, ka šajā gadījumā tas netika darīts, jo uzņēmums pats vērsās pie aģentūras ar norādi, ka neveic ražošanu. Vaicāts, vai šajā situācijā fizisko apsekošanu nevajadzēja veikt, Ozols pieļāva šādu iespēju: „Es nevaru tik ātri atbildēt. Klausoties jūsu jautājumus, šķiet, ka varbūt, ka būtu labāk. Jautājums, vai mūsu darbības būtu citas, domāju, ka nē.”
Ozols neatzīst, ka aģentūra būtu pieļāvusi kļūdu šī projekta uzraudzībā. Esot jābūt uzņēmējam pretimnākošam. Tagad gan “Lateast” var draudēt saņemtā atbalsta atmaksāšana pilnā apmērā, ja atklāsies, ka ražošanu nav iespējams atdzīvināt. Savukārt ja aizvestās iekārtas būs pazudušas vai pārdotas, runa būšot jau par iesniegumu tiesībsargājošām iestādēm.
