Kultūras telpas attīstība, nacionālā identitāte, atbalsts diasporai un kultūras kapitāla ilgtspējīga attīstība - tie ir daži no atslēgvārdiem, ko Kultūras ministrija piešķīrusi jaunajām politikas iniciatīvām, kam nākamā gada budžetā prasa papildus 39,8 miljonus latu. Visvairāk naudas – vairāk kā 20 miljonus – ministrija lūdz kultūras telpas jeb muzeju, teātru, kino un 12 citu kultūras nozaru attīstībai.
Pēc kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes teiktā, viņas vadītā ministrija esot vienīgā, kas nākamā gada prioritātēs cieši turējusies pie Saeimas apstiprinātā Nacionālā attīstības plāna (NAP). „Mēs - Kultūras ministrijas un kultūras profesionāļi – veidojot budžetu, balstījāmies uz tādu konsekvenci: pagājušā gadā, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu, Seima paredzēja no valsts budžeta septiņos gados investēt 700 miljonus latu. Savukārt Eiropas komisija vairākkārt pavēstījusi, ka nefinansēs nacionālo kultūru. Tātad, pirmais, kas ir jāfinansē ir nacionālā kultūra, jo visas pārējās nozares iegūs resursus no NAP „Eiropas fondu sadaļas”, kas ir vairāki miljardi,” pauda Jaunzeme – Grende.
Ministre skaidro, ka papildu naudu prasīs arī algām un īpašumu uzturēšanai, valodas un kultūras saglabāšanai, radošo industriju attīstībai un citiem jautājumiem. Algām, kā minimums, vajadzētu piecarpus miljonus latu, jo vēl pašlaik nav pacelts 2009.gadā teju uz pusi nogrieztais kultūras darbinieku atalgojums un daudzi joprojām spiesti strādāt nepilnu slodzi, stāsta Jaunzeme - Grende. „Līdz tādai situācijai, ka mēs saņemam tādas algas, kā mēs vēlētos, mums vēl tāls ceļš ir ejams,” saka Jaunzeme – Grende.
Tam piekrīt nacionālo kultūras institūciju biedrības „Laiks kultūrai” vadītājs Juris Dambis. Viņš uzsver – ja algas nepalielinās, kultūras iestādes drīz būs zaudējušas visus labos speciālistus. „Paceļot minimālo algu, tā drīz daudzās [kultūras] institūcijās jau pietuvosies speciālistu algai,” saka Dambis.
Radošo savienību padomes vadītāja Dace Bluķe līdzās algām un infrastruktūrai izceļ divas prioritātes, kam kultūras budžetā nākamgad visakūtāk būtu vajadzīga papildu nauda. „Viena nozare, kurai šobrīd ir katastrofāls finansējums, salīdzinot ar visām citām kultūras nozarēm, ir kino. Tāpat ir parakstītas visādas vienošanās, ka Kultūrkapitāla fonda finansējums ar katru gadu pieaug, tāpēc kāda daļa būtu atvēlama arī Kultūrkapitāla fonda finansējuma palielināšanai,” sacīja Bluķe.
Diskusijas par nākamā gada valsts budžetu turpināsies vēl vismaz mēnesi. Saeimā to plānots iesniegt septembra beigās.
